Polijas un Vācijas bīskapi par izlīgšanu un piedošanu

„Tikai atzīstot patiesību un atsakoties no pārinodarījumu skaitīšanas, izvairīsimies no vienpusīga skatījuma uz vēstures notikumiem un atvērsim ceļu uz auglīgu sadarbību”. Šos vārdus lasām poļu un vācu bīskapu kopīgi parakstītajā deklarācijā. Kā zināms, šogad aprit 40 gadi kopš vēstuļu apmaiņas starp abu valstu bīskapiem. Deklarācijas parakstīšanas ceremonija notika Fuldā, Vācijas episkopāta rīkotās sanāksmes laikā. Tajā piedalījās arī poļu bīskapu delegācija.

„Mūsu priekšgājēji – raksta abu valstu bīskapi – ar savām vēstulēm veicināja attiecību uzlabošanu mūsu tautu starpā. Neparasti grūtos politiskos apstākļos, apliecinot gatavību piedot, viņi radīja stingru pamatu poļu-vācu tautu izlīgšanas jautājumā. Šodien arī mēs esam atbildīgi par savstarpējas sapratnes, izlīgšanas un draudzības veicināšanu abu tautu starpā”.

Bīskapi uzsvēra, ka mūsu apziņā nedrīkst valdīt atriebības un apvainojuma garam. No nepatiesas taisnības Baznīcu brīdināja pāvests Jānis Pāvils II. Viņš bija viens no vēstuļu autoriem. Savā enciklikā Dives in misericordia rakstīja: „programmas, kas rodas no taisnības idejas, ļoti bieži zaudē savu nozīmi. Taisnībai ir nepieciešams lielāks spēks, kas ir mīlestība”.

Vēlāko vēstures notikumu gaismā „labāk saprotam, ka ar savu gribu pārvarēt naidu starp poļu un vācu tautām, bīskapi veicināja ne tikai izlīgšanu, bet arī Eiropas kontinenta vienotību. Šodien, kad pēc poļu tautības pāvesta par svētā Pētera pēcteci ievēlēts Benedikts XVI, vācu tautas dēls, abas tautas īpašā veidā apzinās cik liela un dziļa var būt draudzība un sadarbība, ja ļaujas vadīt Kristus garam, izlīgšanas un miera garam” – kopīgajā deklarācijā raksta Polijas un Vācijas bīskapi.

sk