“Dievs ir mūsu prieks un mūsu cerība”. Šie 125 psalma vārdi bija pāvesta sagatavotās
katehēzes temats. Pēc traģiskās ziņas par Tezē kopienas dibinātāja brāļa Rožē nogalināšanu
šodien šie vārdi ir ieguvuši īpašu nozīmi. Tikai Dievs ir mūsu cerība, uzrunājot vasaras
rezidences pagalmā sapulcējušos svētceļniekus, teica Benedikts XVI.
Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradušies vairāk nekā trīs tūkstoši ticīgo no Francijas,
Maltas, Japānas, Vācijas, Austrijas, Polijas, Ungārijas un citām valstīm. Svētais
tēvs aicināja lūgties par viņu un visiem jauniešiem, kuri ieradušies Ķelnē, lai pasaulei
dotu ticības, cerības un mīlestības liecību.
125 psalms vēstī par nozīmīgu notikumu Izraēļa tautas vēsturē: atgriešanos no Babilonijas
trimdas. Tas norisinājās 538. gadā pirms Kristus. Izvēlētā tauta priecājas par ‘jaunu
iziešanu’ no verdzības zemes uz apsolīto zemi. Prieks kļūst par lūgšanu: “Kungs, liec
atgriezties mūsu gūstekņiem līdzīgi strautiem dienvidu zemē”. Psalma autors aicina
ticīgos smieties, dziedāt un gavilēt, jo ir atgūta brīvība. “Kungs atbrīvoja Sionas
gūstekņus... mūsu mute pildījās ar prieku un mūsu mēle – ar gavilēm”. Izvēlētā tauta
atceras savu rūgto pagātni. Psalma autors to tēlaini salīdzina ar darbu tīrumā: “Kas
sēj ar asarām, tie pļaus ar gavilēm”. Ar sūrām asarām tiek sēta sēkla. Nereti liekas,
ka šis darbs ir veltīgs, sēkla tiek sēta vējā, ka tā nenesīs augļus. Taču, kad redzam,
ka ir pienācis pļaujas laiks, mūs pārņem prieks – teica pāvests.
Saprotam, ka ciešanas, nogurums un asaras nav bijušas veltīgas. Psalms vēstī par bagātīgu
pļauju – prieku, kas izriet no brīvības, miera un labklājības. Tie ir Dieva svētības
augļi. Uzticēties Dievam un dzīvot saskaņā ar Viņa mācību, arī tad, kad pasauli pārņēmis
nemiers. Ciešanas un dzīve nekad nevar būt veltīga. Svētais Pāvils vēstulē galatiešiem
raksta: “Kas sēj garā, tas no gara pļaus mūžīgo dzīvi. Nepagursim, labu darīdami,
jo savā laikā mēs nepagurdami arī pļausim”.
Apceri par 125. psalmu pāvests atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās.
Pirms atsevišķu grupu apsveikšanas Svētais tēvs runāja par vakar vakarā nogalināto
Tezē kopienas dibinātāju brāli Rožē. Ziņa par viņa nāvi ir satriekusi visu pasauli,
īpaši tos jauniešus, kuri pirms ierašanās Ķelnē apmeklēja Tezē, lai kopā ar brāļiem
lūgtos un meditētu. Pāvests teica:
"Šorīt saņēmu šo traģisko ziņu, ka vakar vesperu laikā, Tezē kopienas dibinātājs,
dārgais brālis Rožē Šuts tika nogalināts, sadurts ar nazi. Iespējams, ka slepkavību
veica kāda vājprātīga sieviete. Viņš ir miris. Šī skumjā vēsts mani satrieca līdz
sirds dziļumiem, jo tieši vakar saņēmu brāļa Rožē rakstītu vēstuli. Ļoti sirsnīgu
un mīļu vēstuli. Tajā viņš atzīstas, ka veselības dēļ nevarēs ierasties Ķelnē, taču
būs klātesošs garīgi. Vēstules beigās brālis Rožē izteica vēlēšanos ierasties Romā,
lai mēs varētu satikties, lai apliecinātu, ka visa Tezē kopiena iet kopā ar pāvestu.
Ar roku viņš pierakstīja: “Svētais tēvs, es apliecinu savu vienotību!” Kunga žēlsirdībai
novēlam uzticīgā kalpa dvēseli, apzinoties, ka no skumjām, kā tikko bijām dzirdējuši,
dzims prieks. Viņš ir sasniedzis mūžīgo prieku. Viņš mūs mudina uzticīgi strādāt Kunga
druvā, vienmēr, arī skumjos un grūtos apstākļos, pārliecībā, ka Kungs mūs vada un
dāvās mums savu prieku".
Benedikts XVI apsveica svētceļniekus slovāku, ungāru un poļu valodās, aicinot visus
lūgties viņa un jauniešu nodomā. Rītdien pāvests dosies uz Ķelni. Šodien Svētais tēvs
aizmirsa apsveikt itāliešu svētceļniekus. Viņš atvainojās, sakot, ka ar domām jau
atrodas Ķelnē. Tas bija ieskats Svētā tēva vadītās vispārējās audiences norisē, kas
šorīt notika vasaras rezidencē Kastelgandolfo.