16 augusta vakarā pasauli satrieca ziņa, ka ap pulksten 20:30 tika nogalināts ekumēniskās
Tezē kopienas dibinātājs, brālis Rožē. Uz Tezē kopienu Francijā, katru gadu ierodas
un kopā lūdzas miljoniem dažādu kristīgo konfesiju jauniešu no visas pasaules. Arī
brīdī, kad notika slepkavība, Izlīgšanas baznīcā uz vakara lūgšanu bija sapulcējušies
divi ar pusi tūkstoši jauniešu – Pasaules Jauniešu dienu dalībnieku.
No kādas 36 gadus vecas rumānietes, brālis Rožē negaidīti saņēma trīs nāvējošus dūrienus
mugurā un kaklā. Neskatoties uz nekavējošos ātrās palīdzības ierašanos, brālis Rožē
nomira turpat notikuma vietā. Slepkava, kuras personība līdz šim netika atklāta (zināma
tikai viņas tautība un vecums), uzreiz tika pūļa ielenkta un nodota policijai. Lai
gan vēl tiek noskaidroti vardarbības motīvi, visticamāk, uzbrucēja ir psihiski slima.
Pēc uzbrukuma, Rožē līdzstrādnieks brālis Francis vērsās pie baznīcā esošajiem apjukušajiem
jauniešiem, skaidri norādot, ka brālis Rožē no smagajiem ievainojumiem ir miris, aicinot
jauniešus vēl palikt baznīcā un lūgties par Rožē.
Pasaules Jauniešu dienu ģenerālsekretārs Hainers Kohs parakstījis paziņojumu, kurā
norādīts, ka „visi Jauniešu dienas dalībnieki lūdzas par šo lielo personību” un izteikta
dziļa līdzjūtība Tezē kopienai. „Sēras ir lielas, tomēr uzvar augšāmcelšanās cerība!”
– saka priesteris Kohs.
Rožē Šuts bija šveicieša – kalvinistu mācītāja un francūzietes dēls. Šī gada 12. maijā
viņam apritēja 90 gadi. Laikā, kad Eiropā plosījās Otrais Pasaules karš, jaunais protestantu
mācītājs Rožē Šuts, sajuta spēcīgu aicinājumu veicināt cilvēku savstarpējo samierināšanos.
1940. gadā, 25. gadu vecumā, viņš ieradās Tezē ciematā, Burgundijā, lai sniegtu palīdzību
vajātajiem, apspiestajiem, nabagiem, bēgļiem, kā arī vēlāk – vācu gūstekņiem.
Šajā laikā, kopā ar citiem brāļiem, Rožē nodibināja kopienu, kas līdz pat šai dienai
piesaista miljoniem jauniešu. Pašlaik kopienas sastāvā ir apmēram simts brāļu, gan
protestanti, gan katoļi, no 30 valstīm. Ārpus Tezē brāļi vada lūgšanu un karitatīvās
palīdzības centrus dažādu pilsētu nabadzīgākajos rajonos, Dienvidamerikā, Āzijā, Āfrikā
un citur.
Tezē klosterdzīves kopienas regulā brālis Rožē rakstīja: „…Turieties pie tā, ko no
jums prasa Dievs: nesiet citu nastas, pieņemiet ikdienas ievainojumus. Atveriet savas
sirdis visam cilvēciskajam un jūs redzēsiet kā izgaist visas tukšās vēlēšanās…”
Daloties savās atmiņās par kopienas iesākumiem nemierīgajos kara laikos, brālis Rožē
kādu reizi uzsvēra: „Toreiz (40 gados) mēs dzīvojām nemiera laikā. Tezē kopiena bija
izveidota pirms pieciem gadiem. Daudzi pacēla jautājumu: Kas būs tālāk ar Eiropu?
Šodien ir situsi kristiešu stunda. Kristieši var ļoti daudz, jo viņu stiprais balsts
ir Kristus. Viņš ir ikvienas samierināšanās un miera avots”.
Brāli Rožē vienoja sirsnīgas draudzības saites ar pāvestu Jāni Pāvilu II. Pirmo reizi
viņi satikās Romā, sešdesmito gadu sākumā, Vatikāna II koncila laikā. Pirms ievēlēšanas
par pāvestu, Karols Wojtila divas reizes apmeklēja Tezē – 1964. un 1968. gadā. Savukārt,
1986. gada 5. oktobrī, Jānis Pāvils II bija ieradies Tezē jau kā pāvests. Arī brālis
Rožē vairākas reizes apmeklēja pāvestu Vatikānā. Pēdējo reizi viņi abi tikās Vatikānā
2004. gada 20. martā. 1988. gadā brālis Rožē saņema UNESCO balvu par miera veicināšanu
pasaulē.