"Kunga Enģelis" kopā ar pāvestu - svētais Benedikts – terora akti Londonā – vasaras brīvdienas

Svētā Pētera laukumā vakar bija sapulcējušies vairāki simti svētceļnieku, lai ieklausītos Benedikta XVI vārdos un saņemtu apustulisko svētību. Tā bija pēdējā tikšanās pirms pāvesta došanās uz Alpu kalniem, kur viņš pavadīs savas vasaras brīvdienas.

Svētais Benedikts, veiktie terora akti Londonā un vasaras brīvdienas – par to apcerē pirms lūgšanas „Kunga Eņģelis” runāja Benedikts XVI. Viņš atgādināja, ka 11. jūlijā liturģijā pieminam svēto Benediktu – Eiropas debesīgo aizbildni. Atzina, ka šis svētais viņam ir ļoti tuvs. Par to liecina arī vārda izvēle.

„Dzimis 480. gadā Norčā, Benedikts ieradās Romā, lai iegūtu izglītību. Taču dziļi vīlies pilsētas dzīvē, viņš devās uz Subiako, kur gandrīz trīs gadus dzīvoja Sacro Speco alā, lūdzoties un meditējot. Subiako, izmantojot cēzara Nerona lielās villas drupas, Benedikts kopā ar saviem mācekļiem uzcēla vairākus klosterus. Pamazām veidojās brāļu kopiena, kuras dzīve tika balstīta uz Kristus mīlestību. Tajā lūgšana un darbs harmoniski savijās Dieva godam. Dažus gadus vēlāk, Montecassino, Benedikts savam projektam deva galīgo veidolu. Tā bija viņa rakstītā Regula, kas aktuāla ir arī šodien. Romas impērijas pelnos Benedikts, pirmkārt, meklēdams Dieva valstību, varbūt pat neapzinoties, veidoja jauno civilizāciju. Tā attīstoties vienoja kristīgās vērtības ar seno laiku mantojumu, kā arī ar germāņu un slāvu kultūrām”.

Pāvests norādīja uz svētā Benedikta dzīves garīguma raksturīgākām iezīmēm. „Benedikts nenodibināja garīgās dzīves institūciju ar mērķi evaņģelizēt barbaru tautas, kā to darīja citi tā laika lielie misionāri. Viņa dzīves galvenais un vienīgais mērķis bija Dieva meklēšana: quaerere Deum. To kvēli ieteica arī saviem mācekļiem. Benedikts bija pārliecināts, ka, ja ticīgie tieksies pēc ciešas vienotības ar Dievu, tad tie vairs nespēs samierināties ar viduvēju dzīvi zem ētikas minimālisma un reliģiskās vienaldzības zīmes” – teica Svētais tēvs.

Pāvests skaidroja, ka šajā gaismā labāk saprotam vārdus, kurus Benedikts aizņēmās no svētā Cipriāna. Tie Regulā izklāsta mūku dzīves programmu: Nihil amori Christi praeponere – neko nevērtēt augstāk par Kristus mīlestību. Uz tā balstās svētums, kas ir katra kristieša aicinājums. Tas ir viens no mūsdienu izaicinājumiem. Šodien izjūtam aizvien lielāku nepieciešamību savu dzīvi un cilvēces vēsturi noenkurot uz garīgām vērtībām.

Svētuma vislielākais un vispilnīgākais paraugs ir Marija – teica pāvests. Viņa dzīvoja nepārtrauktā un dziļā komūnijā ar Kristu. Lūgsim viņas un svētā Benedikta aizbildniecību, lai Kungs aicina cilvēkus, kuri caur ticības apgaismotu un īstenotu dzīvi, kļūtu par sāli un pasaules gaismu jaunajā tūkstošgadē”.

Pēc lūgšanas „Kunga Eņģelis” pāvests runāja par nesen veiktajiem terora aktiem Lielbritānijas galvaspilsētā. „Visi pārdzīvojam nemieru un skumjas pēc pagājušajā ceturtdienā Londonā veiktajiem traģiskajiem terora aktiem. Lūgsimies par bojā gājušajiem, ievainotajiem un viņu tuviniekiem. Lūgsimies arī par uzbrucējiem, lai Dievs pieskaras viņu sirdīm. Tiem, kuri kurina naidu, un tiem, kuri veic šos barbariskos terora uzbrukumus, saku: Dievs mīl dzīvību, kuru radīja, un nevis nāvi. Dieva vārdā, apstājieties! ”

Benedikts XVI runāja arī par vasaras brīvdienu nozīmi. Piebildīsim, ka šodien viņš devās uz Aostas kalnu ieleju, kur atpūtīsies divdesmit dienas. Pāvests viesosies tajā pašā mājā, kur vairākkārt uzturējās Jānis Pāvils II. „Pateicos visiem, kuri mani pavadīs ar lūgšanām. Visiem vēlreiz saku: uzredzēšanos!”

Pāvesta uzrunu bieži pārtrauca aplausi. Klātesošajiem poļu svētceļniekiem Svētais tēvs teica: „Domāju par jūsu tuviniekiem, īpaši gados vecākiem cilvēkiem un slimniekiem. Bērniem un jauniešiem vēlu jaukas vasaras brīvdienas”.

sk