„Dievs ir Mīlestība”. Šie vārdi no apustuļa Pāvila vēstules efeziešiem bija pāvesta
Benedikta XVI sagatavotās katehēzes temats. Vispārējā audience notika svētā Pētera
laukumā. Tajā piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm.
Laukumā pāvests ieradās savā automašīnā. Veicot vairākus apļus, viņš sveica klātesošos,
kurus nebaidīja vasaras svelme.
Turpinot iesākto katehēzes ciklu par Stundu liturģijā iekļauto psalmu un kantiku nozīmi,
Benedikts XVI atgādināja, ka šodien apceres temats ir slavas un pateicības lūgšana
uz Dievu Tēvu, kas atklāja Kristus īstenotās pestīšanas dažādus aspektus.
Svētības būtība tiek apzīmēta ar grieķu vārdu
mysterion,
kas ir sinonīms darbības vārdiem ‘atklāt’, ‘pazīt’, ‘apliecināt’. Šo lielo plānu Tēvs
no mūžības bija glabājis sevī, un ‘laikam piepildoties’ to darīja mums zināmu caur
Jēzu Kristu, savu Dēlu.
Lasot vēstules efeziešiem fragmentu, atklājam pestīšanas plānu attiecībā uz cilvēku.
Tautu apustulis tajā apbrīno Dieva pestīšanas darbus. Tēvs mūs ir izvēlējis un svētījis,
lai mēs mīlestībā būtu svēti un nevainīgi Viņa priekšā. Iepriekš paredzējis, Viņš
savā labprātībā pieņēma mūs par bērniem caur Jēzu Kristu. Caur Viņu esam saņēmuši
grēku piedošanu saskaņā ar Viņa žēlastības bagātību, kas pārpilnībā piešķirta mums
visā gudrībā un saprašanā.
Šodienas apcerei piedāvātajā kantikā atklājas daudzi pestīšanas vēstures notikumi
– teica pāvests. Tajos ir iesaistītas trīs Dievišķās personas. Viss sākas no Tēva,
kas ir pestīšanas plāna galvenais iniciators; skatiens tiek vērsts arī uz Dēlu, kas
šo plānu īsteno cilvēces vēsturē un Svēto Garu, kas pestīšanas darbam uzliek savu
‘zīmogu’.
Pāvests norādīja uz diviem aspektiem: svētumu un Dieva bērnu izvēli. Tie ir atklāti
un īstenoti Jēzū Kristū. „Tas ir visu ticīgo aicinājums, Dieva labprātīgās un cēlsirdīgās
iniciatīvas auglis. Sākumā, t.i, „pirms pasaules radīšanas”, mūžīgā Dieva žēlastība
uzsāka savu darbību. Aicinājuma būtība ir svētums. Tas dāvā mums iespēju piedalīties
Dieva dzīvē un staigāt Viņa gaismā. Dievs ir mīlestība”- sacīja Benedikts XVI.
Pāvests norādīja uz Dieva lēmumu mūs pieņemt par bērniem caur Jēzu Kristu. Apustulis
Pāvils raksta: „Mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, viss nāk par labu. Tos, kurus Tēvs
iepriekš pazina, tos arī iepriekš nozīmēja kļūt līdzīgiem Sava Dēla attēlam, lai Viņš
būtu pirmdzimtais starp daudziem brāļiem”. Dievu mēs varam saukt par Abbá, ‘mīļo tēvu’.
Apceri par apustuļa Pāvila vēstules efezešiem fragmentu Svētais tēvs atkārtoja franču,
angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās. Sveicot klātesošos poļu svētceļniekus, Benedikts
XVI pauda prieku par pirms nedēļas uzsākto Dieva kalpa pāvesta Jāņa Pāvila II beatifikācijas
procesa uzsākšanu. To viņš novelēja ticīgo lūgšanām.
Svētais tēvs apsveica arī horvātus, ungārus un slovākus, kā arī Spoleto-Norčas arhibīskapa
Rikardo Fontana vadīto delegāciju, kas atnesa svētā Benedikta miera lāpu. Šogad tā
atvesta no Maskavas, kur to uzņēma patriarhs Aleksijs II. Miera lāpas ceļojuma nākamā
apstāšanās vieta būs Ottobeirenes klosteris Vācijā. Tikšanās beigās pāvests uzrunāja
jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus, vēlot visiem Dieva svētību.