Pāvests pieņem audiencē Konstantinopoles patriarhāta delegāciju

Pāvesta Benedikta XVI 30. jūnija audienču sarakstā ietilpst tikšanās ar arhibīskapiem-metropolītiem, kas svēto Pētera un Pāvila svētkos saņēma pallijus, kā arī ar Konstantinopoles ekumēniskā patriarhāta delegāciju, kas bija ieradusies uz šiem svētkiem.


Uzrunājot pareizticīgo Baznīcas pārstāvjus, pāvests teica, ka „mīlestības dialoga” pieredze, kas aizsākās līdz ar pāvesta Pāvila VI un patriarha Atenagora tikšanos Jeruzalemes Olīvkalnā, nav bijusi veltīga.


Benedikts XVI atcerējās arī sava priekšgājēja Jāņa Pāvila II tikšanos ar Konstantinopoles ekumēnisko patriarhu Bartolomeju I un kopā apliecināja Baznīcu apņēmību turpināt iesākto dialogu. Tikšanās reizē pāvests Jānis Pāvils II un patriarhs Bartolomejs I apliecināja arī Baznīcu kopību ar svētajiem, kuru aizbildniecību tās lūdz.


Pāvests Benedikts XVI uzsvēra, ka vienība, pēc kuras tiecas kristieši, nav ne absorbēšanās, ne saplūšana. Tā ir Baznīcas daudzveidīgās pilnības respekts. Baznīcai, atbilstoši sava dibinātāja Jēzus Kristus gribai, vienmēr ir jābūt vienai, svētai, katoliskai un apustuliskai. Šīs prasība ir atbalsojusies neskaramajā visu kristiešu ticības apliecinājumā, ko izstrādāja Nīkajas un Konstantinopoles ekumēnisko koncilu tēvi.


Vatikāna II koncils ir atzinis to dārgumu, ko glabā Austrumu tradīcija un no kuras Rietumu tradīcija savukārt ir daudz smēlusies. Kristīgās ticības galvenās dogmas ir definētas Austrumos notikušajos koncilos. Vatikāna II koncila mācība ir veicinājusi mīlestību un cieņu pret Austrumu tradīciju. Tā ir mācījusi arī, ka Austrumi un Rietumi ir kā kopā saausts audums, kas veido brīnišķīgo Pantocrator vaigu, kura roka svētī visu kristīgo kopienu.


Pāvests Benedikts XVI apliecināja gribu sava pontifikāta laikā turpināt pilnīgas kristiešu vienības meklējumos.