Pacelsimies pāri politiskajiem uzskatiem un vēstures notikumiem, pāri mūsu baznīcu
ritiem, pāri pat mūsu tautībām – ukraiņu un poļu. Pāri visam nedrīkstam aizmirsts,
ka mēs esam Dieva bērni. Griezīsimies pie mūsu Tēva: „Piedod mums mūsu parādus kā
mēs piedodam saviem parādniekiem”.
– kopējā vēstulē
Miers starp tautām ir iespējams
raksta poļu un ukraiņu bīskapi.
Ar šī bezgala svarīgā dokumenta par savstarpēju piedošanu un izlīgumu parakstīšanu
Varšavā beidzās Polijas Episkopāta Konferences 332. plenārsēde. Dokumentu parakstīja
Polijas Primas kardināls Juzefs Glemps un Ļvovas arhibīskaps kardināls Lubomirs Huzars.
Nākošo svētdienu 26. jūnijā vēstuli tiks oficiāli pasludināta arī Ļvovā.
… izlīguma aktu dabiskā un galēji nepieciešamā veidā pieprasa mūsu reliģija. Dievs
mūs ir apdāvinājis ar kristīgās ticības žēlastību un kā kaimiņu tautām mums pienācās
to izdarīt.
– žurnālistiem teica kardināls Huzars.
Viņš vēl piebilda, ka
laikam pateicoties mirušā pāvesta Jāņa Pāvila II aizbildniecībai mēs to izdarījām
tagad…Dievs ir darījis tā, ka abas tautas šobrīd ir savstarpēji pozitīvi noskaņotas.
Nav mūsu starpā nekādu saspīlējumu, lai gan pavisam noteikti daudzu cilvēku sirdīs
iestrēgušas ir vēl vēsturiskās skabargas un viņi nav spējīgi to pārvarēt
.
Ukraiņu grieķu-katoļu Baznīcas hierarhs atzinās, ka negaidīja tik ātru abu tautu izlīguma
procesa norisi, ka kopīgi ar Polijas Primasu domāja par 7 līdz 10 gadiem, kad varētu
notikt tas, kas risinājās Varšavā šajās dienās.
Tostarp vispārēji noskaņojumi pēdējā gadā tik ļoti mainījās, ka izlīgums var jau
notikt
– priecājās arhibīskaps Huzars.
Šo labo klimatu šobrīd veido ilgi gaidītā poļu karavīru brāļu kapu atklāšana pēc remonta
Ļvovā, kas līdz šim izraisīja pretestību nacionāli noskaņotu ukraiņu vidū; kopējās
Voliņas upuru 60. gadadienas svinības 2003. gadā; poļu atbalsts ukraiņiem oranžās
revolūcijas laikā. Kardināls Huzars norādīja, ka līdz pilnīgai abu tautu vienotībai
ir vēl tāls ceļš, taču tas ir labs ceļš kopējas, saskanīgas un radošas dzīves veidošanai
pasaulē tautu starpā.
Polijas Primas kardināls Juzefs Glemps parakstīto aktu nosauca par
garīgā brieduma izteiksmi, kuru esam sasnieguši pateicoties dialogam, kuru vadām
kristietības garā, piedodošās mīlestības garā
. Viņš teica:
Neizdzēšam neko no tā, kas bija slikts vēsturē, taču redzam to, kas bija labs,
bet labais uzvar.
Parakstītais dokuments ir vainagojums gandrīz 20 gadus ilgajam sagatavošanās posmam,
kura iniciators 1989. gadā Krievijas kristības tūkstošgades jubilejas sakarā bija
Jānis Pāvils II. 332. plenārsēdē bīskapi apsprieda vēl viena līdzīga dokumenta saturu.
Runa iet par kopēju Polijas un Vācijas Episkopātu vēstuli 40. gadadienā kopš tapis
bija bez precedenta izlīguma dokuments starp poļu un vācu tautām. Šī gadadiena iekrīt
28. novembrī.
Tāpat bīskapi apsprieda Kustības Radio Maryja Ģimene statusu Baznīcā un nepieciešamību
tās darbību formulēt statūtos. Bīskapi apsprieda arī topošo instrukciju par jauktajām
laulībām un jautājumu par specializētu pastorālo darbu sieviešu vidū. Atbildot uz
Polijas sabiedrībā šobrīd notiekošo diskusiju par Polijas Tautas Republikas laikā
speciālo dienestu sakrāto arhīvu publiskošanu, bīskapi pasvītroja, ka
pieminēto dienestu dokumentu atklāšanu nevar veikt intrigu un aprunāšanas atmosfērā,
nedodot apsūdzētajai personai aizstāvēšanās iespējas. Pirmām kārtām nedrīkst aizmirst
par to personu un institūtu pamat atbildību, kas lauza cilvēku sirdsapziņas, radot
nelikumības un melu sistēmu, bet šodien neatrod iespējas elementārai nožēlai.
332. Episkopāta plenārsēde notika III Polijas Euharistiskā Kongresa ietvaros. Bez
šaubām svarīgākais tās punkts bija ukraiņu un poļu izlīguma parakstīšana. Savstarpējā
abu tautu piedzīvoto pārdarījumu piedošana bija tā zīme, kas īpašā veidā izcēlās visā
Kongresa norisē.
Svētdienas Euharistikās liturģijas laikā tika nolasīta lūgšana, kas tika ievietota
jau minētajā izlīguma vēstulē. Euharistiskais Kongress iesākās ar Vesperēm Varšavas
lielākajā, Pilsudska laukumā. Vakarā visās galvaspilsētas baznīcās notika svētās Mises
ar homīliju par Euharistijas noslēpumu.
Svētdienas svinības iesākās ar jauno svētīto personību priekšāstādīšanu mākslinieciskā
formā. Pirmo reizi beatifikāciju pāvesta vārdā veica Polijas Primas kardināls Juzefs
Glemps. Par svētītiem atzīti tika trīs poļu priesteri Vladislavs Findišs, Ignācijs
Klopotovskis un Broņislavs Markievičs.
Bez vainas atzīšanas neesam cienīgi tuvoties Krusta un Euharistijas noslēpuma
– homīlijā teica Polijas Episkopāta Konferences priekšsēdētājs Juzefs Mihaliks. Arhibīskaps
atgādināja, ka necienīgi ir salīdzināties, kurš vairāk ir vainīgs, kurš iesāka un
kurš vairāk izcieta, jo
taisnīga tiesa pieder Dievam
.
Svētajā Misē koncelebrā bez Polijas bīskapiem un priesteriem piedalījās daudzi bīskapi
no ārzemēm: no Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Kazahijas, Dānijas, Somijas.
Pēc svētās Mises Varšavas ielās izgāja euharistiskā procesija. Varšavā notikušā Euharistijas
Kongresa devīze bija
Paliec, Kungs, mūsu ģimenēs
. Homīlijā arhibīskaps Mihaliks aicināja ticīgos ielūgt Jēzu savās mājās un apmeklēt
Viņu svētnīcās. Arhibīskaps teica:
Mēs kristieši nevaram dzīvot bez Jēzus, nevaram dzīvot bez svētdienas svētās Mises.
Piedalīšanās svētajā Misē un Dieva Vārda klausīšanās ir pārdzīvojums, kurš dod mūsu
eksistencei ticību un piepilda sirdi ar mieru.