Pāvests Benedikts XVI saka katehēzes mācību par 122. psalmu

Vispārējā audiencē teiktajā katehēzes mācībā pāvests šodien skaidroja 122. psalmu. Jēzus apgalvo, ka acs ir sava personīgā “es” izteiksmīgs simbols, tas ir dvēseles spogulis. Par to lasām Mateja evaņģēlijā, savukārt viss 122. psalms vēstī par skatienu krustojumiem. Ticīgais paceļ savas acis uz Kungu un gaida dievišķo reakciju, lai tvertu mīlestības žestu, labestības pilnu skatienu.

Ne reizi vien psalmos tiek runāts par Visaugstākā skatienu. Psalmists izmanto kalpa un kalpones attēlu. Viņi raugās uz Kungu, gaidot Viņa atbrīvojošo lēmumu. Arī tad, ja šī darbība ir saistīta ar senatni un senās pasaules sociālajām struktūrām, ideja ir skaidra un nozīmes pilna: šī, no Austrumu zemēm aizgūtā attēla uzdevums ir cildināt nabadzīgā uzticību, apspiestā cerību un taisnīgā gatavību Kunga priekšā.

Lūdzējs gaida, ka dievišķās rokas sāks kustēties, jo tās darbojas saskaņā ar taisnību, sagraujot ļaunumu. Tāpēc psalmos lūdzējs bieži paceļ savas cerības pilnās acis uz Kungu.

122. psalms ir lūgšana, kurā ticīgā balss vienojas ar visas kopienas balsi. Psalmā no vienskaitļa pirmās personas “es paceļu savas acis”, notiek pāreja uz daudzskaitļa pirmo personu “mūsu acis”. Tādējādi tiek pausta cerība, ka Kunga rokas atvērsies, lai dotu taisnības un brīvības dāvanas. Taisnīgais gaida, ka Dieva skatiens atklāsies visā savā maigumā un labestībā, kā to lasām senajā priesteru svētībā Skaitļu grāmatā: “Tas Kungs lai apgaismo savu vaigu pār tevi un lai ir tev žēlīgs! Tas Kungs lai paceļ savu vaigu uz tevi un lai dod tev mieru!”

Par to, cik svarīgs ir Dieva mīlestības pilnais skatiens, vēstīts psalma otrajā daļā, kas iesākas ar vārdiem “Jel žēlo mūs Kungs, jel žēlo mūs!” Ticīgajiem ir nepieciešama Dieva iejaukšanās, jo viņi atrodas nievu un nicinājuma stāvoklī. Viņus noniecina un izsmej bagātie. Šai vietā pāvests pievērsās mūsdienu kontekstam un iestarpināja:

“Cik daudzas nācijas un tautas cieš no bagāto izsmiekla. Palīdzēsim šīm tautām paglābties no viņu noniecināšanas.”

Tālāk pāvests atkal pievērsās psalmam, norādot, ka psalmists, aprakstot pret nabadzīgajiem vērstās nievas, izmanto pārpilnības attēlu. Viņš saka: “Mūsu dvēsele ir tik daudz izcietusi no pārbagāto izsmiekla, no lepno nicināšanas.” Tradicionālajai Svēto Rakstu pārpilnībai, vēstot par barību un gadiem, kas tiek uzskatīti par Dieva svētību, tiek pretstatīta neizturamā pazemojumu pārpilnība.

Tāpēc taisnīgie ir uzticējuši savu lietu Kungam un Viņš nepaliek vienaldzīgs pret lūdzēju acīm, neignorē viņu lūgšanas un nepieviļ viņu cerību.

Noslēgumā pāvests citēja svētā Ambrozija vārdus, kurš psalmista garā apraksta Dieva darbus, kas mūs sasniedz Jēzū Pestītājā. Ambrozijs saka: “Kristus ir viss jūsu. Ja gribi dziedināt rētu, Viņš ir ārsts, ja tevi ir pārņēmis karsonis, Viņš ir spirdzinošs avots, ja tevi nomāc netaisnība, Viņš ir taisnība, ja tev nepieciešama palīdzība, Viņš ir palīgs, ja baidies no nāves, Viņš ir dzīvība, ja vēlies sasniegt debesis, Viņš ir ceļš, ja gribi izbēgt no tumsas, Viņš ir gaisma, ja meklē ēst, Viņš ir barība”.

Pāvests saīsinātā veidā atkārtoja katehēzi lielākajās pasaules valodās un sveica klātesošās svētceļnieku grupas. Šodien audiences dalībnieku vidū bija ap 500 itāliešu dzelzceļnieku, 400 militāro jūrnieku, 655 Katoļu akcijas dalībnieki no Ačerras un Nolas diecēzēm, 200 skautu un 200 benediktiešu mūku no Siloe kopienas. Atgādināsim, ka šo kopienu 1997. gadā izveidoja Groseto bīskaps Džakomo Babini un tā atrodas Sasso d’Ombrone - Toskānas apgabalā netālu no Groseto. Līdzās pastāvīgajiem klostera iemītniekiem, šai vietā ļauts uzturēties visiem, kas meklē garīguma pieredzi. Cilvēki šeit ierodas, lai, pēc savas vēlēšanās pavadītu ilgāku, vai īsāku laika posmu.