Pāvests tiekas ar Starptautisko ebreju komiteju reliģisko konsultāciju jautājumos
9. jūnijā pāvests Benedikts XVI pieņēma audiencē Starptautiskās ebreju komitejas reliģisko
konsultāciju jautājumos locekļus. Delegāciju vadīja rabīns Izraels Singers. Audiencē
piedalījās arī kardināls Valters Kaspers. Viņš savukārt, ir viens no atbildīgajiem
par Svētā Krēsla dialogu ar ebrejiem. Jāpiebilst, ka audience notika, gaidot 40.gadskārtu
kopš Vatikāna II koncila dokumenta
Nostra Aetate
– par Katoļu Baznīcas un nekristīgo reliģiju attiecībām, publicēšanas.
Uzrunājot viesus, pāvests teica, ka šis dokuments apstiprina Baznīcas pārliecību,
ka tās ticības sākumi ir meklējami Ābraāma, Mozus un praviešu ticībā. “Pamatojoties
uz viņu atstāto garīgo mantojumu un uz Evaņģēliju, Baznīca ir aicināta uz lielāku
savstarpēju sapratni un cieņu starp kristiešiem un ebrejiem. Tā nosoda visas naida,
vajāšanu un antisemītiska izpausmes,” piebilda Benedikts XVI. Viņš apliecināja, ka
uzsākot savu pontifikātu, vēlas uzsvērt, ka Baznīca savā katehēzē un ikvienā citā
savas dzīves aspektā nelokāmi turpinās šo svarīgo mācību.
Pāvests atcerējās, ka arī viņa priekšgājēji, pāvesti Pāvils VI un īpašā veidā, Jānis
Pāvils II ir spēruši nozīmīgus soļus, lai uzlabotu attiecības ar ebreju tautu. Svētais
tēvs uzsvēra, ka arī viņš ir gatavs turpināt šo iesākto gājumu. Benedikts XVI izteica
pārliecību, ka “garīgais mantojums”, kas ir dārgs gan kristiešiem, gan ebrejiem, ir
gudrības un iedvesmas avots, kas spēj vadīt abu reliģiju piederīgos pretim “cerības
nākotnei” saskaņā ar Dieva plānu. Tai pašā laikā pagātnes atmiņas abām kopienām paliek
par morālu pienākumu un par šķīstīšanās avotu, cenšoties lūgties un strādāt izlīgšanas,
taisnības, cilvēciskās cieņas un miera labā, kas ir Dieva dāvana.
35 gadu laikā Starptautiskā ebreju komiteja reliģisko konsultāciju jautājumos ir tikusies
ar Svētā Krēsla komisiju attiecībās ar ebrejiem 18 reizes, ieskaitot arī neseno tikšanos
Buenosairesā, kas notika 2004. gada jūlijā un bija veltīta tematam “Taisnība un tuvākmīlestība”.
Pāvests pateicās Dievam par progresu, kas attiecību ziņā ir vērojams šais gados, un
aicināja turpināt dialogu arī nākotnē, veidot izlīgušu pasauli, kas dzīvo aizvien
lielākā saskaņā ar Radītāja gribu.