Tiekoties ar Itālijas episkopātu, Benedikts XVI apliecināja savu garīgo tuvumu Itālijas
Baznīcai. Viņš norādīja uz kalpošanas dzīvībai un ticības sludināšanas nozīmi. Jau
ziņots, ka 30. un 31. maijā Vatikānā norisinās Itālijas Bīskapu konferences rīkota
54. plenārsesija.
Pāvests, kas ir Itālijas primāts, runāja par dažādām pastorālām problēmām šajā valstī.
Atbalstīja bīskapu nostāju sakarā ar jūnijā paredzēto referendumu par dzīvību. Uzsvēra,
ka Baznīca aizstāv ne tikai katoļu, bet gan katra cilvēka tiesības. Tā rūpējas par
trūkumcietējiem, slimniekiem, imigrantiem un izsalkušajiem. Svētais tēvs runāja arī
par jauniešu tikšanos Ķelnē. Pauda cerību, ka kopā ar jauniešiem tur ieradīsies arī
daudzi itāliešu bīskapi.
„Jānis Pāvils II bieži atkārtoja, ka jaunieši ir Baznīcas cerība. Šodienas pasaulē
viņi jūtas kā atklātā jūrā: vēja brāzmu un viļņu svaidīti. Jāpalīdz viņiem sasniegt
ticības briedumu. Šo palīdzību jaunieši vēlas saņemt no Baznīcas, īpaši no mums, bīskapiem,
un mūsu priesteriem.
Jāpalīdz viņiem saprast, ka ticība nav smagums, bet gan pērle, kuru jāatrod. Tā ir
liela Dieva dāvana. Mūsu pienākums ir parādīt ticības bagātību, kas atver cilvēku
sirdis Dieva gaismai. Labi zinām, ka šodienas kultūras apstākļos daudzi jaunieši nespēj
saprast un pieņemt visu Baznīcas mācību.
Tādēļ ir svarīgi viņos modināt gribu ticēt kopā ar Baznīcu, arī tad, kad uz reiz visu
nespēj „norīt” – modināt gribu paļauties uz Svētā Gara vadīto Baznīcu. Ja kāds personīgi
nesaprot, taču grib ticēt, viņš ir kopā ar Baznīcu un Kristu. Ir nepieciešams, lai
jaunieši izjustu, ka Baznīca viņus mīl, ka bīskapi un priesteri viņus mīl.
Baznīcā viņi iegūs Kristus mīlestības pieredzi. Sapratīs, ka Kristus patiesība ir
mīlestība. Iemācīsies mīlēt Kungu un uzticēties Viņa Baznīcai. Tas ir ticības sludināšanas
jaunajām paaudzēm galvenais punkts”.
Pēc uzrunas pāvests pēc kārtas tikās ar bīskapiem. Aostas bīskaps uzaicināja viņu
vasaras brīvdienas pavadīt Alpu kalnos, Les Combres diecēzē. Tur vairākus gadus atpūtās
arī Jānis Pāvils II.
Tikšanās dalībniekus uzrunāja Bīskapu konferences prezidents kardināls Kamillo Ruini.
Viņš atsauca atmiņā nesen mūžībā aizgājušo pāvestu:
„Jāņa Pāvila II smagā slimība un vēlāk nāve Baznīcai un visai pasaulei bija dziļu
skumju brīdis. Taču tajā pašā laikā tas bija dziļš un intensīvs garīgās atjaunošanās
laiks. Pāvests līdz pēdējam elpas vilcienam – ja ne ar vārdu, tad vismaz ar žestu
– veica savus pastorālos pienākumus, kurus viņam uzticēja Kungs.
Paļāvībā atdodot sevi Tēva rokās, kristīgajai pasaulei viņš atklāja ciešanu un nāves
nozīmi. Viņa personā izjutām krustā piekaltā un augšāmceltā Jēzus Kristus tuvumu.
Labāk sapratām, kādai jābūt kristieša cienīgai dzīvei. Atceramies Jāni Pāvilu II vispirms
kā Dieva cilvēku, spontāni iegrimušu lūgšanā.
Būdams Kristus priesteris, viņš varēja teikt: „Svētā Mise ir manas dzīves un katras
manas dienas centrs”. Taču tik liela tuvība ar Dievu neattālināja viņu no cilvēkiem.
Pāvests kļuva par brāli un tēvu, kuru mīlēja daudzi”.
54. plenārsēdes laikā tika ievēlēti divi Itālijas Bīskapu konferences vice prezidenti
valsts ziemeļu un centrālajai daļai. Tie ir 63 gadus vecais Lučano Monari un 72 gadus
vecais Džuseppe Kiaretti.