ASV loma globālajā sabiedrībā (3. turpinājums)

Kada ir Amerikas Savienoto Valstu loma globālajā sabiedrībā? Uz šo jautājumu atbildi cenšas sniegt ASV politologs Zbigņevs Bžežinskis, kura grāmatā “Izvēle” turpinām ielūkoties Vatikāna radio raidījumos un šai Internet lappusē. Amerikas Savienotajām Valstīm pieder milzīgs politiskais, militārais, ekonomiskais un kultūras potenciāls, kuru tās var izmantot gan savā, gan arī visas pasaules labā. Taču šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk stipro lielvalsti māc raizes, pirmkārt, par savu drošību.

Bžežinskis raksta, ka savā suverēnas valsts vēsturē, Amerikas Savienotās Valstis par normu ir uzskatījušas drošību, bet katru vismazāko nestabilitāti ir vērtējušas kā kļūmi. Globalizācijas ērā, savukārt, nestabilitāte būs pastāvīga realitāte un nemitīgas rūpes izraisīs nacionālās drošības meklējumi. Tā rezultātā, noteikt, cik liels briesmu līmenis ir pieļaujams, kļūs par savdabīgu politisko prasību zemei, kas šobrīd atrodas pasaules hegemona lomā.

Bžežinskis nosauc veselu virkni iespējamu scenāriju, ko varētu radīt pašreizējie starptautiskie konflikti:

pirmais – stratēģisks karš starp ASV un Krieviju, un iespējams, pēc apmēram 20 gadiem - starp ASV un Ķīnu, kā arī starp Ķīnu un Krieviju;

otrais – vietējie konflikti, piemēram starp Indiju un Pakistānu, vai starp Izraelu un Irānu;

trešais – etniskie kari, jo īpaši tādās zemēs kā Indonēzija un Indija, ko apdzīvo vairākas etniskās grupas;

ceturtais – dažādas tā dēvētās “nacionālās atbrīvošanās” kustības, kurās apspiestie cīnās pret patiesu vai arī iedomātu uzkundzēšanos. Šeit Bžežinskis min Latīņamerikas indiāņus, čečenu kaujiniekus, palestīniešus Izraelā;

piektais – ieročus sakrājušo nabadzīgo zemju uzbrukumi kaimiņzemēm;

sestais – nelegālo ieceļotāju veiktie terorakti citās zemēs, tādi kā 11. septembra precedents Amerikas Savienotajās Valstīs;

septītais – terorisms informātikas jomā ar mērķi destabilizēt sabiedriskās infrastruktūras.

Bžežinskis nešaubās, ka amerikāņu iesaistīšanās Tuvējo Austrumu konfliktā ir galvenais terorisma cēlonis pret Amerikas Savienotajām Valstīm. Tādā pašā veidā angļu iesaistīšanās Ziemeļīrijas konfliktā, ir izskaidrojums tam, ka Londona, ieskaitot karalisko ģimeni, ir kļuvusi par Īrijas republikāņu armijas atriebības mērķi. Angļi ir centušies atrisināt šo problēmu gan politiskā, gan militārā līmenī. Amerika, savukārt, ir izrādījusi neparastu atturību tā vietā, lai novērtētu terorisma politisko dimensiju un identificētu to ar savu politisko kontekstu.

ASV necenšanās atzīt saikni starp 11. septembra notikumiem un neseno politisko vēsturi Tuvējos Austrumos, ir kļuvusi par bīstamu negācijas formu. Tam piemērs ir 2002. gada pavasarī izrādītā ASV tendence pat ekstrēmākās izraeliešu veiktās represijas formas pret palestīniešiem uzskatīt par cīņu pret terorismu. Nevēlēšanās atzīt vēsturisku saistību starp terorismu, kas vērsts pret Amerikas Savienotajām Valstīm un Amerikas Savienoto Valstu saistību ar Tuvējo Austrumu problēmu, vēl vairāk apgrūtina stratēģiskas atbildes pieņemšanu, lai novērstu terorismu.

Sākotnējais pasaules atbalsts Amerikas Savienotajām Valstīm pēc 11. septembra atentāta bija gan patiesas draudzības, gan lojalitātes izrādīšana. Tomēr tas nenozīmēja, ka pasaule ir vienās domās ar Ameriku tās apdraudētības interpretācijā. Kad šāda interpretācija pieņēma retorisku formu un tika izteikta aizvien asākā valodā, kas savu kulmināciju sasniedza vārdos “ļaunuma perēklis”, amerikāņu perspektīvu cīņā pret terorismu aizvien vairāk aptvēra politiskais konteksts. Tāpēc nav jābrīnās, ka sešus mēnešus pēc 11. septembra notikumiem, gandrīz vienbalsīgais atbalsts Amerikas Savienotajām Valstīm pārtapa par aizvien pieaugošu skepsi pret ASV oficiālo “kopējā drauda” formulējumu. Tas Ameriku nostāda aizvien lielākas izolētības stāvoklī, kas viena pati mēģina atrisināt savas apdraudētības jautājumus.

ASV raizes par iespējamo Irānas un Irākas apbruņošanos ar masu iznīcināšanas ieročiem un tai pašā laikā ASV vienaldzību pret faktu, ka šādi ieroči pieder Izraelai, var izskaidrot ar Izraelas saprotamo vēlēšanos, lai šīs valstis būtu neapbruņotas.

Bžežinskis uzskata, ka arī Ziemeļkorejas pieskaitīšana “ļaunuma perēklim” tiek interpretēta kā pūliņi aizēnot amerikāņu centienus - pēc Izraelas veiktā spiediena, atbruņot Irāku un Irānu.

(turpinājums sekos)