Svētā Jāņa Vianeja sirds Vatikānā

Benedikts XVI lūdzās pie svētā Jāņa Vianeja relikvijām. Svētdienas vakarā tās tika atnestas uz Vatikāna pili. Arsas prāvesta relikviju peregrinācija bija paredzēta vēl Jāņa Pāvila II dzīves laikā. Benedikts XVI īstenoja šo ieceri.

Pirmo reizi savā vēsturē uz dažām dienām Arsas sanktuārijs palika bez prāvestu debesīgā aizbildņa sirds. Speciālā relikviārā, ko franču sanktuārijam uzdāvināja Romas svētā Jāņā Vianeja vārdā nosauktā draudze, sirds tika atvesta uz Romu. Minētajā baznīcā notika ar relikviju peregrināciju saistītās galvenās svinības.

Svētais Jānis ir viens no slavenākajiem bikstēviem Eiropā. Dievs viņam dāvāja spējas lasīt cilvēku sirdsapziņās un ieskatīties nākotnē. Pie viņa konfesionāla nāca cilvēku pūļi. Dzīves pēdējā gadā Jānis Vianejs uzklausīja vairāk nekā 80 tūkstoši ticīgo grēksūdzes, bet 41 gada priesteriskās kalpošanas laikā – piedeva grēkus apmēram miljons ticīgajiem.

Viņš nomira 1859. gadā. Pāvests Pijs XI par svētu pasludināja 1925. gadā, bet četrus gadus vēlāk par katoliskās Baznīcas prāvestu debesīgo aizbildni. Svētā Jāņa Vianeja nāves atceres simtajā gadadienā pāvests Jānis XXIII izdeva encikliku, kurā pieminēja viņa dzīves gājumu. Svētajam Arsas prāvestam Jānis Pāvils II veltīja vienu no vēstulēm priesteriem Lielajā Ceturtdienā. Par savu dievbījību uz prāvestu debesīgo aizbildni pāvests rakstīja arī savā grāmatā "Dāvana un Noslēpums".

sk