ASV loma globālajā sabiedrībā (2. turpinājums)

Zbigņevs Bžežinskis – ASV politologs, bijušais prezidenta Džimija Kārtera konsultants, kuram aukstā kara gados piederēja nozīmīga loma ASV attieksmes veidošanā pret Austrumeiropu, tai skaitā PSRS okupētajām Baltijas valstīm, grāmatā “Izvēle” raksturo pašreizējo ASV lomu pasaulē un analizē tās iespējas uz kopējām interesēm balstītas globālas sabiedrības veidošanā.

Politologs atgādina, ka 21. gadsimta sākumā Amerikas Savienoto Valstu potenciālam nav precedentu attiecībā uz karaspēku, ekonomikas centrālo lomu visas pasaules ekonomikā, tehnoloģisko jauninājumu dinamiku un masu kultūras universālo valdzinājumu. Tas viss piešķir Amerikai nesalīdzināmu politisko ietekmi globālā līmenī. Amerikas Savienotās Valstis kalpo par svaru rādītāju uz pasaules miera kausiem un Zbigņevs Bžežinskis šai ziņā nesaskata konkurentus.

Visbeidzot, galvenais politiskais jautājums, ar kuru jāsastopas Amerikai, ir “Kam kalpo hegemonija?” Izšķirošs punkts šai jautājumā ir, vai Amerikas Savienotās Valstis izvēlēsies radīt jaunu pasaules sistēmu, kas balstīta uz kopējām interesēm, vai arī izmantos savu potenciālu lai vispirms vairotu savu drošību.

Bžežinskis norāda virkni citu jautājumu, uz kuriem jāsniedz izsmeļoša atbilde no stratēģiskā viedokļa. Šie jautājumi ir sekojoši : ”Kādi ir galvenie draudi Amerikas Savienotajām Valstīm?” “Vai hegemoniskās pozīcijas dēļ tām ir tiesības uz lielāku drošību nekā pārējām pasaules valstīm?” “Kā Amerikai būtu jāatbild uz draudiem, kas nāk nevis no spēcīgiem, bet vājiem ienaidniekiem?” “Vai Amerikas Savienotās Valstis spēj veidot konstruktīvas un ilgstošas attiecības ar islama pasauli, kas sastāv no miljards divsimt tūkstošiem cilvēku, kas Amerikas Savienotajās Valstīs saskata aizvien naidīgāku nāciju?”

“Vai Amerika ir spējīga uz izšķirošu rīcību, lai atrisinātu izraeliešu-palestīniešu konfliktu, ņemot vērā, ka abu šo tautu prasības uz vienu un to pašu zemi ir vienlīdz likumīgas?” “Kas ir nepieciešams, lai piešķirtu politisko stabilitāti jaunajām Balkānu valstīm?”, “Vai Amerika ir spējīga veidot autentisku savienību ar Eiropu, ievērojot tās lēno politiskās vienotības progresu un pieaugošo ekonomisko potenciālu?”, “Vai ir iespējams uzņemt Krieviju Eiroatlantiskajā savienībā, kas atzīst amerikāņu līderlomu?”

“Kādai ir jābūt Amerikas lomai Tālajos Austrumos, ievērojot Japānas pastāvīgo, taču negribīgo atkarību no Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī Japānas lēno, taču nenovēršamo militāro attīstību un Ķīnas potenciāla pieaugumu?”

“Cik lielas ir iespējas, ka globalizācija var izraisīt antiamerikāniskas apvienības izveidošanos?” “Vai demogrāfiskais pieaugums un migrācija ir jauni draudi pasaules globālajai stabilitātei?” “Kādai ir jābūt ASV atbildei uz aizvien pieaugošo nevienlīdzību cilvēku attiecībās, ko var paātrināt pašreizējā zinātniskā revolūcija un globalizācija?” “Vai Amerikas demokrātija ir savienojama ar hegemona lomu?”, “Kādu ietekmi ASV drošības pasākumi var atstāt uz tradicionālajām cilvēktiesībām?”

“Bžežinska grāmata, no vienas puses, ir pravietiska, no otras puses, normatīva” – vērtē jezuītu tēvs Džons Navone. Izejas punkts tajā ir apsvērums, ka nesenā revolūcija tehnoloģiju, jo īpaši komunikāciju jomā, sekmē progresīvu globālas kopienas veidošanos. Šai kopienai ir aizvien pieaugošas kopējas intereses, un Amerika ir šo interešu šūpulis. Taču vienīgās superlielvalsts potenciālā pašizolētība varētu ievest pasauli anarhijas eskalācijā, ko vēl draudīgāku padarītu masu iznīcināšanas ieroču izplatība.

Tā kā Amerikas Savienotajām Valstīm savas pretrunīgās lomas dēļ starptautiskajā līmenī, ir lemts būt vai nu par pasaules kopienas, vai arī par globālā haosa katalizatoru, Bžežinskis apgalvo, ka amerikāņiem ir vienreizēja vēsturiskā atbildība noteikt, kam no šīm divām iespējām ir jādominē. Tātad, Amerika ir izvēles priekšā: vai uzkundzēties pasaulei, vai to vadīt?

(turpinājums sekos)

iš