Pirms vairāk nekā divām nedēļām par Romas katoliskās Baznīcas vadītāju tika ievēlēts
kardināls Jozefs Ratcingers. Atskatoties uz šo īso laiku, varam teikt, ka viens no
Benedikta XVI pontifikāta galvenajiem aspektiem ir kristoloģija.
Kā zināms, Jāņa Pāvila II ‘starta punkts’ bija kristīgā antropologija, kurā Kristus
ir Redemptor hominis; Baznīcas pirmais ceļš ir cilvēks. “Bez Kristus cilvēks nespēj
saprast pats sevi. Nespēj saprast kas viņš ir, kāds ir viņa aicinājums un dzīves mērķis”.
Savukārt pāvesta Benedikta XVI ‘starta punkts’ ir Kristus. Viņš atgādina, ka “ceļā
uz Damasku Pāvils saņēma aicinājumu – savas dzīves centrā likt Kristu”.
“Manas darbības patiesā programma ir īstenot nevis savu gribu un idejas, bet gan kopā
ar visu Baznīcu klausīties Kristus vārdu un pildīt Viņa gribu. Ļaut Kristum apgaismot
un vadīt, apzinoties, ka Viņš pats vada savu Baznīcu... Tādā veidā mēs nekalpojam
tikai Kungam, bet gan visas pasaules pestīšanai” – konklāva noslēguma Svētajā Misē
teica jaunais Romas bīskaps.
Benedikts XVI atgādina, ka Kristus nav vienaldzīgs cilvēka un pasaules likteņu priekšā.
“Cilvēce – mēs visi – esam kā tuksnesī apmaldījusies avs, kas pati vairs nespēj atrast
īsto ceļu. Dieva Dēls vēlas atbrīvot cilvēci no grēka radītajiem nožēlojamiem apstākļiem...
Kristus dedzība ir piemērs ikvienam ganam, kas nevar palikt vienaldzīgs par tik daudzu
cilvēku likteņiem, kuri dzīvo tuksnesī.
Šodien ir daudz un dažādi tuksneša veidi: nabadzības, bada, atstātības, vientulības
un salauztas mīlestības tuksnesis. Pastāv arī Dieva apziņas trūkuma un sirdsapziņas
tukšuma tuksneši. Sekojot Kristum, Baznīcai ir jāiet, jāmeklē un jāved cilvēki no
nāves uz dzīvības vietu. Cilvēku atpestī nevis vara, bet gan mīlestība. Šī ir Dieva
zīme: Viņš ir mīlestība.
Cik bieži esam vēlējušies, lai Dievs atklātos varens un stiprs, iznīcinātu ļaunumu
un veidotu labāku pasauli. Dievs, kas kļuva Jērs, mums atgādina, ka pasauli atpestīja
krustā piesistais un nevis tie, kuri Viņu piesita krustā. Pasauli atpestīja Dieva
pacietība un to sagrāva cilvēku nepacietība” – pontifikāta inaugurācijas svinībās
teica Benedikts XVI.
Pāvesta pirmajās uzrunās atklājas viņa skatījums uz Baznīcu. Vācu teologs Beinerts
atgādina, ka ļoti daudzi gaida, ko Svētais tēvs teiks par euharistisko komūniju un
priesteru celibātu. Taču pāvests Benedikts XVI iet dziļumā. Viņš norāda uz Kristus
dibināto Baznīcu, uz svēto sadraudzību. “Man pašam nav jānes tas, ko reāli pats nevaru
panest. Dieva svētie mani sargā, atbalsta un nes... Jūsu lūgšana, jūsu mīlestība,
jūsu ticība un cerība mani pavada” – inaugurācijas svinībās teica pāvests.
Benedikts XVI norāda uz ekleziālās kopienas misionāro uzdevumu. “Arī šodien Kristus
aicina Baznīcu un apustuļu pēctečus doties vēstures dziļākos ūdeņos un mest tajos
tīklus, lai zvejotu cilvēkus Evaņģēlijam – Dievam, Kristum, patiesai dzīvei. Baznīcas
tēvi ir atstājuši nozīmīgu komentāru: zivs, radīta dzīvot ūdenī, izvilkta ārā mirst.
Taču cilvēku zvejnieka misija ir gluži pretēja. Mēs – cilvēki dzīvojam ciešanu un
nāves rūgto asaru ūdeņos; tumšas jūras dziļumos. Evaņģēlija tīkli mūs velk arā no
nāves ūdeņiem un nes pretī Dieva gaismai, pretī patiesai dzīvei”.
Pāvesta uzmanības lokā ir arī Euharistija. Konklāva noslēguma vēstījumā viņš norādīja
uz Euharistiju kā “kristīgās dzīves centru un Baznīcas evaņģēliskās misijas avotu”.
Euharistija ir sakraments, kas nemitīgi dara klātesošu augšāmcelto Kristu, kurš dāvā
pats sevi un aicina mūs piedalīties savas Miesas un Asiņu mielastā. Pilnīgā vienība
ar Viņu ir Baznīcas un visu ticīgo vienotības pamats.
Pāvests atgādina, ka šogad īpaši svinīgi tiks atzīmēti Corpus Domini jeb Kristus Miesas
un Asiņu svētki. Zinām, ka viņš piedalīsies Euharistijas kongresā, kas maija beigās
notiks Bari. Augustā pāvests ieradīsies Ķelnē. Pasaules Jauniešu dienas centrā būs
Euharistija. Tai veltīta ir arī Bīskapu sinode, kas šī gada oktobrī notiks Vatikānā.
Tas bija ieskats jaunā Romas bīskapa darbībā, kas jau tagad ļauj saskatīt viņa pontifikāta
galvenos virzienus.