Pontifikāta dogmātiskā dimensija

Pirms vairāk nekā divām nedēļām par Romas katoliskās Baznīcas vadītāju tika ievēlēts kardināls Jozefs Ratcingers. Atskatoties uz šo īso laiku, varam teikt, ka viens no Benedikta XVI pontifikāta galvenajiem aspektiem ir kristoloģija.

Kā zināms, Jāņa Pāvila II ‘starta punkts’ bija kristīgā antropologija, kurā Kristus ir Redemptor hominis; Baznīcas pirmais ceļš ir cilvēks. “Bez Kristus cilvēks nespēj saprast pats sevi. Nespēj saprast kas viņš ir, kāds ir viņa aicinājums un dzīves mērķis”. Savukārt pāvesta Benedikta XVI ‘starta punkts’ ir Kristus. Viņš atgādina, ka “ceļā uz Damasku Pāvils saņēma aicinājumu – savas dzīves centrā likt Kristu”.

“Manas darbības patiesā programma ir īstenot nevis savu gribu un idejas, bet gan kopā ar visu Baznīcu klausīties Kristus vārdu un pildīt Viņa gribu. Ļaut Kristum apgaismot un vadīt, apzinoties, ka Viņš pats vada savu Baznīcu... Tādā veidā mēs nekalpojam tikai Kungam, bet gan visas pasaules pestīšanai” – konklāva noslēguma Svētajā Misē teica jaunais Romas bīskaps.

Benedikts XVI atgādina, ka Kristus nav vienaldzīgs cilvēka un pasaules likteņu priekšā. “Cilvēce – mēs visi – esam kā tuksnesī apmaldījusies avs, kas pati vairs nespēj atrast īsto ceļu. Dieva Dēls vēlas atbrīvot cilvēci no grēka radītajiem nožēlojamiem apstākļiem... Kristus dedzība ir piemērs ikvienam ganam, kas nevar palikt vienaldzīgs par tik daudzu cilvēku likteņiem, kuri dzīvo tuksnesī.

Šodien ir daudz un dažādi tuksneša veidi: nabadzības, bada, atstātības, vientulības un salauztas mīlestības tuksnesis. Pastāv arī Dieva apziņas trūkuma un sirdsapziņas tukšuma tuksneši. Sekojot Kristum, Baznīcai ir jāiet, jāmeklē un jāved cilvēki no nāves uz dzīvības vietu. Cilvēku atpestī nevis vara, bet gan mīlestība. Šī ir Dieva zīme: Viņš ir mīlestība.

Cik bieži esam vēlējušies, lai Dievs atklātos varens un stiprs, iznīcinātu ļaunumu un veidotu labāku pasauli. Dievs, kas kļuva Jērs, mums atgādina, ka pasauli atpestīja krustā piesistais un nevis tie, kuri Viņu piesita krustā. Pasauli atpestīja Dieva pacietība un to sagrāva cilvēku nepacietība” – pontifikāta inaugurācijas svinībās teica Benedikts XVI.

Pāvesta pirmajās uzrunās atklājas viņa skatījums uz Baznīcu. Vācu teologs Beinerts atgādina, ka ļoti daudzi gaida, ko Svētais tēvs teiks par euharistisko komūniju un priesteru celibātu. Taču pāvests Benedikts XVI iet dziļumā. Viņš norāda uz Kristus dibināto Baznīcu, uz svēto sadraudzību. “Man pašam nav jānes tas, ko reāli pats nevaru panest. Dieva svētie mani sargā, atbalsta un nes... Jūsu lūgšana, jūsu mīlestība, jūsu ticība un cerība mani pavada” – inaugurācijas svinībās teica pāvests.

Benedikts XVI norāda uz ekleziālās kopienas misionāro uzdevumu. “Arī šodien Kristus aicina Baznīcu un apustuļu pēctečus doties vēstures dziļākos ūdeņos un mest tajos tīklus, lai zvejotu cilvēkus Evaņģēlijam – Dievam, Kristum, patiesai dzīvei. Baznīcas tēvi ir atstājuši nozīmīgu komentāru: zivs, radīta dzīvot ūdenī, izvilkta ārā mirst. Taču cilvēku zvejnieka misija ir gluži pretēja. Mēs – cilvēki dzīvojam ciešanu un nāves rūgto asaru ūdeņos; tumšas jūras dziļumos. Evaņģēlija tīkli mūs velk arā no nāves ūdeņiem un nes pretī Dieva gaismai, pretī patiesai dzīvei”.

Pāvesta uzmanības lokā ir arī Euharistija. Konklāva noslēguma vēstījumā viņš norādīja uz Euharistiju kā “kristīgās dzīves centru un Baznīcas evaņģēliskās misijas avotu”. Euharistija ir sakraments, kas nemitīgi dara klātesošu augšāmcelto Kristu, kurš dāvā pats sevi un aicina mūs piedalīties savas Miesas un Asiņu mielastā. Pilnīgā vienība ar Viņu ir Baznīcas un visu ticīgo vienotības pamats.

Pāvests atgādina, ka šogad īpaši svinīgi tiks atzīmēti Corpus Domini jeb Kristus Miesas un Asiņu svētki. Zinām, ka viņš piedalīsies Euharistijas kongresā, kas maija beigās notiks Bari. Augustā pāvests ieradīsies Ķelnē. Pasaules Jauniešu dienas centrā būs Euharistija. Tai veltīta ir arī Bīskapu sinode, kas šī gada oktobrī notiks Vatikānā.

Tas bija ieskats jaunā Romas bīskapa darbībā, kas jau tagad ļauj saskatīt viņa pontifikāta galvenos virzienus.

sk