120 psalms: "Palīdzība nāk no Kunga"

Pāvesta Benedikta XVI vadītajā vispārējā audiencē piedalījās vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām Eiropas valstīm. Tikšanās galvenā daļa bija katehēze par Stundu liturģijā iekļauto psalmu un kantiku, konkrēti par 120 psalma nozīmi. Iepriekšējā trešdienā Benedikts XVI teica, ka viņš grib turpināt Jāņa Pāvila II iesākto un sagatavoto pārdomu ciklu.

120 psalms ir viens no, tā sauktajiem, ‘debeskāpšanas kantikiem’, kas vēstī par ticīgā svētceļojumu uz Siona kalnu, lai tur satiktu Kungu. Tā ir viņa paļāvības un uzticības dziesma, kurā sešas reizes tiek atkārtots ebreju vārds "shamar" – sargāt, glabāt. Dievs atklājas kā ‘sargs’, kas vienmēr ir nomodā pār savu tautu un sargā to no ikviena ļaunuma.

Pāvests skaidroja, ka 120 psalms paceļ ticīgā acis uz augšu – ‘uz kalniem’. Šajā gadījumā kalni nozīmē Jeruzālemi, no kurienes nāk palīdzība. Tajā pašā laikā kalni var nozīmēt arī vietas, kur atrodas elkiem veltītas svētnīcas. Ceļā uz Siona kalnu ticīgais redz šīs svētnīcas, kas kļūst viņam par lielu izaicinājumu. Pāvests norādīja uz daudziem pakalniem, uz kuriem tiek būvētas svētnīcas elkiem: bagātības, varas un ērtas dzīves elkiem. “Savā ticībā mēs redzam, ka tā nav patiesība, ka tā nav patiesa dzīve. Patiesā palīdzība nāk no Kunga, kurš radīja debesis un zemi”.

Psalma autors paļāvību ilustrē kā sargu, kas neiegrimst miegā un neļauj paslīdēt kājai, ejot pa dzīvības ceļu. Dievišķais gans nepazīst atpūtu, sargājot Izraēļa tautu.

Psalmā ir vēl daži citi simboli, turpinot katehēzi, teica pāvests. Viens no tiem ir „tumsa”. Tās dēļ ticīgais savu ceļojumu sāk gaišā dienā. Trešais simbols ir Kungs, kas stāv pie viņa labās rokas. Kungs ir aizstāvis. Esam pārliecināti, ka Viņš neatstās mūs grūtību, vajāšanu un pārbaudījumu brīžos. Kungs gādās par mūsu iziešanu un atnākšanu no šī laika un mūžam.

Pārdomas par 120 psalma nozīmi saīsinātā veidā pāvests atkārtoja franču, angļu, vācu un spāņu valodās. Viņš apsveica svētceļniekus horvātu, čehu, slovāku, ungāru, lietuviešu un poļu valodās.

Svētais tēvs apsveica arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja, ka maijs ir veltīts Dievmātei, un aicināja tos Marijas skolā mācīties mīlēt un sekot Kristum, ar ticību pieņemt ciešanas, veidot ģimenes par mīlestības un lūgšanas svētnīcām.

sk