Sekojot pāvesta Jāņa Pāvila II piemēram, arī Benedikts XVI ir uzsācis skaistu tradīciju
– iknedēļas tikšanos ar svētceļniekiem vispārējā audiencē. 27. aprīlī noritēja jaunā
pāvesta pirmā šāda veida tikšanās. Svētais tēvs speciālā pāvesta džipā no svētās Martas
mājas ieradās svētā Pētera laukumā un apbraukājis vairākus laukuma nodalījumus, lai
tuvāk tiktos ar audiences dalībniekiem, devās uz paaugstinājumu iepretim svētā Pētera
bazilikai.
Tāpat kā pāvesta Jāņa Pāvila II laikā, arī šoreiz uz tikšanos ar Romas bīskapu bija
ieradušies vairāki jaunlaulāto pāri, pirmajā rindā kā vienmēr, ratiņos sēdēja invalīdi.
Starp atsevišķām svētceļnieku grupām šoreiz minami Bergamo garīgā semināra audzēkņi
no Ziemeļitālijas, Spoleto-Norčas diecēzes pārstāvji, Marijas franciskāņu misionāres,
apmēram 200 cilvēku liela musulmaņu grupa, kas šais dienās piedalās Fokolāru kustības
rīkotajā sanāksmē, svētceļnieki no Vjetnamas, Amerikas Savienotajām Valstīm un no
vairākām citām pasaules zemēm.
Pāvests Benedikts XVI sirsnīgi sveica klātesošos, kā arī tos, kas šai tikšanās reizei
sekoja ar radio un televīzijas starpniecību. Svētais tēvs dalījās atmiņās par neseno
viņa izvēlēšanas notikumu. “Apmulsums un pateicība Dievam, kurš pārsteidza vispirms
mani pašu, aicinādams kļūt par svētā Pētera sekotāju,” šādi pirmos mirkļus jaunajā
amatā raksturoja pats pāvests. Viņš atzinās arī, ka viņu bija pārņēmušas iekšējas
trīsas tā uzdevuma un atbildības priekšā, kas viņam nu ir uzticēti. “Tomēr drosmi
un prieku piešķir pārliecība par Dieva, Viņa Vissvētākās Mātes – Jaunavas Marijas
un svēto aizbildņu palīdzību. Lielu atbalstu man dod arī visas Dieva tautas garīgā
tuvība,” teica pāvests. Svētais tēvs, tāpat kā aizvadītajā svētdienā, savas inaugurācijas
svinībās, arī šodien izteica aicinājumu Dieva tautai lūgties par sev uzticēto misiju.
Savā pirmajā trešdienas vispārējā audiencē pāvests Benedikts XVI pastāstīja, kāpēc
sev izraudzījies vārdu “Benedikts”.
“Vēlējos saukties par Benediktu XVI, lai ideālā veidā pievienotos godājamajam pāvestam
Benediktam XV, kurš vadīja Baznīcu trauksmainajā I Pasaules kara laikā. Viņš bija
drošsirdīgs miera pravietis, kas cīnījās vispirms lai novērstu šo kara drāmu, bet
vēlāk lai ierobežotu tās sekas. Viņa pēdās vēlos iet, kalpojot izlīgšanai un harmonijai
starp cilvēkiem un tautām. Esmu dziļi pārliecināts, ka miers ir pirmkārt, Dieva dāvana.
Tā ir trausla un ļoti dārga dāvana, kas ir jāizlūdz, jāglabā un jāveido dienu pēc
dienas, piedaloties visiem.”
Vārds “Benedikts” atgādina arī par Rietumu mūku kustības izcilo patriarhu – svēto
Benediktu no Norčas, Eiropas līdzaizbildni kopā ar svētajiem Kirilu, Metodiju, Katrīnu,
Brigitu un Edīti Šteinu.
“Svēto Benediktu ļoti godina arī Vācijas, īpaši Bavārijas, manas dzimtenes ticīgie,”
teica pāvests un piebilda, ka svētais Benedikts ir kā atbalsta punkts Eiropas vienotībai
un spēcīgs atgādinātājs par kontinenta kristīgajām saknēm.
Uzrunas noslēgumā pāvests Benedikts XVI uzkavējās pie sava priekšgājēja – Lielā pāvesta
Jāņa Pāvila II personības. Jaunais pāvests teica, ka viņš ir atstājis nenovērtējamu
garīgo bagātību. Pašreizējais pāvests vērsa uzmanību uz Jāņa Pāvila II apustulisko
vēstuli
Novo Millenio Ineunte
, kurā teikts, ka “kristīgajām kopienām jākļūst par īstām lūgšanu skolām, kur tikšanās
ar Kristu neizpaužas vienīgi lūgumos pēc palīdzības, bet arī pateicībā, slavinājumā,
adorācijā, kontemplācijā, mākā klausīties, dedzībā…” Benedikts XVI atgādināja, ka
šos norādījum
u
s pāvests Jānis Pāvils II vēlējās īstenot, pēdējā laikā veltīdams trešdienu vispārējās
audiences Psalmu un Vesperu skaidrošanai. Pašreizējais pāvests izteica gatavību turpināt
šo pāvesta Jāņa Pāvila II sagatavoto Vesperēs ietverto Psalmu un Slavas dziesmu skaidrojumu.
Svētais tēvs apsolīja, ka to darīs jau nākamajā trešdienā, atsākot katehēzi tieši
tur, kur pāvests Jānis Pāvils II bija apstājies savā pēdējā vispārējā audiencē, kas
notika 26.janvārī.
Pāvests Benedikts XVI pateicās audiences dalībniekiem par ierašanos, kā arī par sirsnību,
ar kādu tie turpina viņu apveltīt. Klātesošajiem Svētais tēvs veltīja arī īsu uzrunu
franču, angļu, vācu, spāņu, slovēņu, poļu un horvātu valodās.