Daži dati par svētā Pāvila baziliku

Sakarā ar pāvesta Benedikta XVI vizīti svētā Pāvila bazilikā, izdarīsim īsu ieskatu tās vēsturē. Bazilika tika uzcelta pēc imperatora Konstantīna rīkojuma 324. gadā, dažus gadus vēlāk par Laterāna baziliku. Konstantīns bija vēlējies, lai dievnams kļūst par privileģētu Tautu apustuļa piemiņas vietu.

Vissenākā vēstures liecība par svētā Pāvila apbedīšanu Ostienses ielā, kurā atrodas šī bazilika, rodama Cēzarejas Euzēbija sarakstītajā Baznīcas vēsturē. Šādu liecību minētais autors sniedz arī par svētā Pētera kapu Vatikānā. Euzēbijs, vēršoties pie lasītāja privātā kārtā, raksta: “Es tev varu parādīt apustuļu kapus. Ja iesi uz Vatikānu, vai Ostienses ielu, tad tos atradīsi.”

Joprojām pastāv pretrunas par apustuļa Pāvila moceklību Romā, taču ir skaidrs, ka tā saistās ar imperatora Nerona veiktajām ticības vajāšanām.

Arī atjaunojot svētā Pāvila baziliku 1823. gadā, netika veikti pietiekami arheoloģiskie pētījumi.

Senās liecības vēstī vienīgi, ka Konstantīna bazilika bija vērsta uz Austrumiem. Tā bija arī daudz mazāka par vēlāko - trīs imperatoru Valentiniāna, Teodosija un Arkādija celto baziliku un protams, arī par pašreizējo.

Romas impērijas laikā, vietā, kur atrodas svētā Pāvila bazilika, bija klaji lauki, kuros tika veikts pa kādam retam apbedījumam. Jāatgādina, ka arī daudzu citu uz Romu vedošo lielceļu malās vēl šodien redzamas senas kapuvietas.

Tradīcija vēstī, ka apustuļa Pāvila miesas apbedīja viņa māceklis Timotejs un kāda bagāta romiešu matrona Lucīna, kurai piederējis zemes gabals Ostienses ielā. Tiesa, Lucīnas kā kristiešu mocekļu apbedītājas vārds vēsturiskos avotos parādās vairākkārt, pie tam dažādos gadu simteņos, tādējādi kļūstot gandrīz par literāru klišeju.

Vissvarīgākā liecība, kas norāda, ka svētā Pāvila kaps varētu atrasties Ostienses ielā, ir pagājušajā gadsimtā atrastā marmora plāksne zem altāra, kas bazilikā uzcelts virs kapa. Uz plāksnes rodams uzraksts “Paulo Apostolo Mart(yri)”. Šai plāksnē svētceļnieki bija izveidojuši vairākus caurumus, kas liecina par senajā tautas dievbijībā praktizēto vīraka, linu un dažādu citu sēklu paturēšanu šais caurumos, lai vēlāk tās nestu mājās un glabātu kā relikvijas.

Mūsdienu svētceļnieki šīs plāksnes kopiju var apskatīt svētā Pāvila bazilikas klostera pinakotēkā.

iš