Benedikta XVI vēstījums

Trešdien 20. aprīlī, pulksten 9.00, pāvests Benedikts XVI kopā ar kardināliem Siksta kapelā celebrēja konklāva noslēguma Svēto Misi. Pāvests savu pirmo sprediķi teica latīņu valodā. Citējot apustuļa Pētera vārdus „žēlastība jums un miers pārpilnībā”, Svētais tēvs skaidroja, ka viņa sirdī valda dažādas izjūtas. No vienas puses tā ir milzīgā atbildība, bet no otras – pateicība un paļāvība Dievam.

Pāvests ar sirsnību runāja par mūžībā aizgājušo Jāni Pāvilu II. „Es jūtu viņa rokas spiedienu, viņa smaidošās acis un man teiktos vārdus „Nebaidies!” Svētā tēva nāve un tai sekojošās dienas Baznīcai un pasaulei bija īpašas žēlastības laiks. Bēres kļuva par vienreizēju notikumu, kurā atklājās Dieva spēks, kas caur savu Baznīcu vēlas visus sapulcināt vienā lielā ģimenē.

Manu acu priekšā ir Jāņa Pāvila II drosmīgā liecība. Viņa vadītā Baznīca ir kļūvusi drosmīgāka, brīvāka un jaunāka. Baznīca, kas saskaņā ar viņa mācību un piemēru, mierīgi atskatās uz pagātni un bez bailēm raugās uz nākotni.

Pāvests uzsvēra, ka Jānis Pāvils II ieveda Baznīcu trešajā tūkstošgadē. Šajā ceļā nemaldīgais ‘kompass’ bija Vatikāna II koncils. Savā testamentā viņš rakstīja: „Esmu pārliecināts, ka jaunās paaudzes vēl ilgi varēs smelt no avota, ko koncils ir atstājis XX gadsimtā”. „Arī es – turpināja Benedikts XVI – apliecinu savu gribu turpināt koncila iezīmēto ceļu. Laika gaitā koncila dokumenti nav zaudējuši savu aktualitāti, bet ieguvuši jaunu nozīmi globalizācijas laikmetā”.

Ratcingers atgādināja, ka viņa pontifikāts sākās Euharistijas gadā. Euharistija ir kristīgās dzīves centrs un Baznīcas evanģēliskās misijas avots. Šogad īpaši svinīgi tiks celebrēti Corpus Domini svētki. Euharistija būs Pasaules jauniešu dienas centrā. Tā būs arī Bīskapu sinodes centrā. Šogad oktobrī paredzētās sinodes temats ir „Euharistija – Baznīcas dzīves un misijas avots un kulminācija”.

Visus lūdzu turpmākajos mēnešos intensificēt mīlestību un dievbījību uz Euharistiju, drosmīgi un skaidri apliecinot savu ticību Jēzus reālajai klatbūtnei tajā.

Pāvests norādīja arī uz savas darbības dažiem virzieniem. Ar neatlaidīgu darbu panākt pilnīgu un redzamu Kristus sekotāju vienotību un veicināt ekumēnisko dialogu. Šodien vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama „atmiņas attīrīšana”. Uz to bieži aicināja Jānis Pavils II. Tikai tādā veidā cilvēki varēs atvērt sirdis un pieņemt Kristus patiesību.

Lūdzu no Dieva vienību un mieru cilvēces ģimenē un visiem ticīgajiem apliecinu savu gatavību veicināt sociālo attīstību, kurā tiktu respektēta katra cilvēka cieņa un tiesības. Ar neatlaidību turpināšu manu priekšgājēju iesākto dialogu ar dažādām kultūrām, lai savstarpējā pazīšana kļūst par labākās nākotnes pamatu.

Homīlijas noslēgumā pāvests teica, ka līdzīgi kā apustulis Pēteris, arī viņš šodien apliecina uzticību Kristum, kuram grib sekot un pilnīgā veidā kalpot Viņa Baznīcai.

Svētais tēvs neaizmirsa jauniešus. „Ja Dievs dos, satiksimies Pasaules Jauniešu dienā Ķelnē. Ar jums, dārgie jaunieši, Baznīcas un cilvēces nākotne un cerība, turpināšu dialogu, uzklausot jūsu vēlmes un palīdzot satikt dzīvo Kristus, kas mūžīgi ir jauns”.

sk