Jaunā pāvesta pirmā publiskā darbība ir apustuliskā svētība “Urbi et Orbi” – pilsētai
un pasaulei. Pēc ievēlēšanas un tās akceptācijas pāvests pieņem kardinālu cieņas un
paklausības apliecinājumus. Kardināls protodiakons – šoreiz čīlietis kardināls Jorge
Arturo Medina Estevezs – pasludinās tautai jaunievēlēto pāvestu un viņa vārdu.
“Annuntio vobis gaudium magnum: habemus Papam...” – “Pasludinu jums lielu prieku:
mums ir pāvests…” un tiek nosaukts pāvesta vārds.
Pēc tam trīs kardinālu pavadībā pāvests dodas uz svētā Pētera bazilikas lodžiju. No
tās pāvests uzrunā tautu un dod savu apustulisko svētību. Ar ievēlēšanas akceptācijas
brīdi beidzas konklāvs.
Saskaņā ar apustulisko konstitūciju “Universi Dominici gregis” konklāva noslēgumā
visi kardināli kopā ar jaunievēlēto pāvestu Siksta kapelā celebrē Svēto Misi. Pēc
dažām dienām notiek pontifikāta inaugurācijas ceremonija, kā arī ingresa ceremonija
Laterāna bazilikā, kas ir Romas diecēzes katedrāle un visu baznīcu māte un vadītāja.
Jaunajam pāvestam būs jāatver Vatikāna pils 85 durvis. Pēc Jāņa Pāvila II nāves tās
aizslēdza pontifikālās „Cor Unum” sekretārs un kamerlinga līdzstrādnieks monsinjors
Karels Kastels. Zīmogi tiks noņemti pāvesta ievēlēšanas dienā.