Pāvests Jānis Pāvils II - cerības, miera un izlīgšanas vēstnesis

Pāvests bija vērīgs ceļinieks. Dodoties savās universālā gana gaitās, viņa uzmanībai neizpalika arī netaisnība un nevienlīdzība. Amazonijā, izmantojot citātu no pravieša Isajas grāmatas, Svētais tēvs vērsās pie tiem, kas centās padzīt indiāņus no savām zemēm: “Bēdas jums, kas ceļat māju pie mājas, piesavināties tīrumu pēc tīruma un uzkundzējaties katram zemes stūrim, it kā jūs vienīgie dzīvotu šai pasaulē!” Riodežaneiro, Brazīlijā, pāvests droši devās starp barakām, lai apmeklētu tos, kas nav pazinuši cilvēka cienīgus dzīves apstākļus. Arī Kristus, vēršoties pie bagātajiem, kas aizvērušies Dieva un cilvēku priekšā, kliedza: “Bēdas jums!”

1986. gadā Kalkutā, Jānis Pāvils II ienāca mātes Terēzes slimnieku patversmē un apstājās pie katra no 120 cietējiem. Tad viņš noskūpstīja uz pieres nelielo albāniešu izcelsmes māsu un teica: “Paldies visu vārdā!”.

Nenogurstošais miera vēstnieks, Karols Vojtila apmeklēja karu un konfliktu izpostītās zemes. Viens no viņa pirmajiem apustuliskajiem ceļojumiem veda uz Īriju. Šeit, stingrā drošības spēku pavadībā, viņš mudināja cilvēkus veidot dialogu un atgādināja par katoliskās ticības nosodošo attieksmi pret karu.

Tikai 1997. gadā, divus gadus pēc Deitonas vienošanās parakstīšanas, Romas bīskaps varēja apciemot Sarajevu. Blakus stadionā uzstādītajam altārim bija novietots krucifikss, kurā karājās Kristus tēls bez rokām. Tas bija izteiksmīgs simbols kara nestajām tautas ciešanām. Svētās Mises laikā, sniegot sniegam, pāvests šķita īpaši saviļņots un savas slimības nespēka piemeklēts. Tomēr, neraugoties uz to, viņš stingrā, noteiktā balsī izrunāja divus vārdus – “miers” un “piedošana”.

Savu svētceļojumu laikā Jānis Pāvils II sarokojās sveicienam gan ar kronētajām personām, gan valstsvīriem, nereti izsaucot arī polemiku. Tā tas notika arī Filipīnu un Čīles apmeklējuma laikā. “Ja pāvestam būtu jāapmeklē tikai demokrātiskas zemes, tad Vatikānu viņš atstātu tikai retu reizi,” teica kāds no Svētā tēva līdzstrādniekiem. “Baznīcas misija ir rūpēties par nabadzīgajiem”, līdzīgā situācijā atbildēja pāvests.

Ir bijušas reizes, kad ceļojuma būtisks iemesls bija lūgt piedošanu. Spilgts piemērs tam bija vizīte Svētajā Zemē. Jau pontifikāta sākumā lolotais ceļojums varēja notikt tikai Kristus dzimšanas Lielajā jubilejā. Jeruzalemes apmeklējuma laikā, pēc lūgšanas pie Raudu mūra, Svētais tēvs pēc ebreju parauga ievietoja šai mūrī zīmīti, tādējādi uzticot savu lūgšanu Dievam. Tā bija lūgšana piedot kristiešiem visus viņu noziegumus un pāridarījumus pret ebrejiem.

Apustulātu, ko pāvests veica ceļojot, nespēja mazināt arī Parkinsona slimība, kas saasinājās pēdējo gadu laikā. Cik vien iespējams, Svētais tēvs pretojās slimības izraisītajam nespēkam, lai cilvēkiem visā pasaulē liecinātu par Kristu.

iš