Trešā aprīļa rītā svētā Pētera laukumā sapulcējās vairāk nekā 200 tūkstoši ticīgo,
lai lūgtos par Jāni Pāvilu II. Dieva Žēlsirdības svētku liturģiju vadīja kardināls
Angelo Sodano. „Pāvests ir pārkāpis cerības slieksni” – teica Vatikāna Valsts sekretārs.
Šodien ir Lieldienu otrā svētdiena. Svētdiena „in albis”, mūsu Kristības balto drānu
svētki. Šodien ir Dieva Žēlsirdības svētki: „Teiciet Kungu, jo Viņš ir labs, jo liela
ir Viņa žēlsirdība...”
“Mūsu sirdis ir satriekusi ziņa, ka mūs ir atstājis tēvs un gans – Jānis Pāvils II.
Taču viņš vairāk nekā 26 gadus mūs aicināja raudzīties uz Kristu, kas ir vienīgais
cerības pamats. Vairāk nekā 26 gadus viņš sludināja kristīgās cerības Evaņģēliju,
atgādinot, ka nāve nav nekas cits kā atgriešanās Tēva mājās. Tas ir mūsu dzīves mērķis”.
Kardināls Sodano skaidroja, ka ticība Kristum mūsu ciešanām piešķir cerības gaismu.
Tas nenozīmē, ka zaudējot mīļu un tuvu cilvēku, mēs nedrīkstam raudāt. Nedrīkst krist
izmisumā. Ticība – turpināja kardināls – liek pacelt galvu un raudzīties tālu, raudzīties
uz augšu!
1980. gadā pāvests Jānis Pāvils II publicēja vienu no skaistākajām encklikām „Dives
in misericordia”. Viņš aicina mūs raudzīties uz „žēlsirdības Tēvu un katra iepriecinājuma
Dievu”. Viņš aicina raudzīties uz Mariju, žēlsirdības Māti. Viņš aicina arī mūsdienu
Baznīcu būt par žēlsirdības māju, kur katrs var saņemt mierinājumu, piedošanu un mīlestību.
Šajos 26 gados cik reižu pāvests nav atkārtojis, ka attiecības starp cilvēkiem, tautām
un kultūrām nevar balstīties tikai uz taisnību, bet arī uz žēlsirdīgo mīlestību. Tā
ir kristīgā vēsts, kuru sludināja lielais pāvests.