Pāvesta vēstījums mariāņu kongregācijai

No 26. februāra līdz 12. martam notika mariāņu kongregācijas ģenerālkapitula. Uz to bija pulcējušies arī latviešu mariāņu tēvi Jāzeps Sitnieks, Andris Ševels un Dainis Kašs. Kapitula locekļus ar vēstījuma starpniecību uzrunāja pāvests Jānis Pāvils II. “Šis ir žēlastības laiks, kas jūs aicina atgriezties pie savas kongregācijas saknēm un padziļināt harizmu, cenšoties izprast, kāds ir visatbilstošākais veids, lai šodien saskaņā ar to dzīvotu mūsdienu sociālajā un kultūras kontekstā,” raksta pāvests. Viņš rosina palikt uzticīgiem savam bagātīgajam garīgajam mantojumam. “Pateicoties dzīvai askētiskai dedzībai, kas caurstrāvo apustuliskos darbus, varēsiet pilnībā īstenot savu aicinājumu,” turpina Svētais tēvs “un varēsiet redzēt, kā vairojas svētuma un misionārā darba augļi”.

Šai gadā, kas īpaši veltīts Euharistijai, pāvests aicina likt to savas un visas kopienas dzīves centrā. Kā uz izcilu piemēru Svētais tēvs norāda uz Jaunavu Mariju, “Euharistisko sievieti”. Pāvests novēl, lai Viņa palīdz sasniegt aizvien ciešāku kopību ar Kristu un panāk “nemitīgas paklausības, uzticīgas nabadzības un auglīgas jaunavības dāvanu”. Tāpat pāvesta vēlējums mariāņiem ir, lai mīlestība uz Euharistiju un Dievmāti liek viņiem padarīt par īstām lūgšanas un atvērtības svētnīcām vietas, kurās viņi kalpo. Lai svētceļnieki, kas dodas šīs vietas apmeklēt, varētu izbaudīt mierinošo tuvību ar Kristu un rastu iedrošinājumu sekot Viņa pēdās.

Mariāņiem adresētā vēstījuma turpinājumā pāvests atceras, ka šī kongregācija ir kalpojusi Baznīcai dažādās jomās, bieži vien pati atrazdamās smagās un riskantās situācijās. Daudzi tās locekļi kalpo par kristīgās liecības paraugu. Pāvests min Rozica Antona Leščeviča, Ježi Kašira, Fabiāna Abrantoviča un Andreja Cikota vārdus. Pašreižejos mariāņus Svētais tēvs aicina ņemt piemēru no šiem saviem līdzbrāļiem, kalpojot Evaņģēlijam un stājoties pretim mūsdienu pasaules izaicinājumiem.

Vēstījumā pāvests izsaka pamudinājumu darīt spraigāku apustulisko darbību, veicināt priesteriskos un klosterdzīves paaicinājumus, un sagatavojot jaunos kongregācijas locekļus būt par darbīgiem strādniekiem Kunga vīna dārzā. Bez tam Jānis Pāvils Otrais uzsver nepieciešamību sadarboties ar lajiem, veltīt īpašu uzmanību jauniešiem, trūcīgajiem, atstumtajiem un sirmgalvjiem.

Vēstījuma noslēgumā pāvests aicina mariāņus, saskaņā ar viņu harizmu palikt uzticīgiem Bezvainīgās Ieņemšanas dogmai. Pirms dažiem mēnešiem Baznīca atzīmēja 150.gadskārtu kopš šīs dogmas pasludināšanas. Drosmīgs patiesības par Bezvainīgo Ieņemšanu izplatītājs un aizstāvis bija mariāņu kongregācijas dibinātājs, Dieva kalps Staņislavs Papčinskis.

Domājot par misiju, kuru mariāņi veic dažādās pasaules vietās un dažādā sociālajā vidē, pāvests vēršas pie viņiem ar vārdiem, kas jau minēti apustuliskajā vēstulē Mane nobiscum Domine : “Kad ir baudīta patiesa pieredze par Augšāmcēlušos Jēzu, Viņa Miesa un Asinis, tad nedrīkst vairs glabāt vienīgi sev šai pieredzē gūto prieku. Tikšanās ar Kristu, kas nemitīgi tiek padziļināta Euharistiskajā intimitātē, Baznīcā un katrā kristietī raisa neatliekamu pienākumu liecināt un evaņģelizēt”.

Pāvests novēl, lai par mariāņu reliģiskās ģimenes programmu turpina būt viss, kas ietverts vārdos Pro Christo et Ecclesia – Par Kristu un Baznīcu. Svētais tēvs apņemas atcerēties kongregāciju lūgšanās un dod tai savu apustulisko svētību.

iš