12. februārī, svētā Meinarda baznīcas jauniešu centrā notika Kurzemes diecēzes kristīgo
jauniešu līderu tikšanās. Dominikāņu māsas rīkoja šo tikšanos, lai iepazītos ar jauniešu
līderiem un viņu vēlmēm.
Apziņotas bija visas Kurzemes draudzes ar uzaicinājumu uz šo tikšanos, taču diemžēl
ieradās tikai 2 jaunieši no sv. Jāzepa draudzes, 3 no sv. Dominikāņu draudzes un 3
no Meinarda draudzes. Neskatoties uz to, ka jauniešu bija ieradies maz, māsas tomēr
izdarīja visu, ko bija ieplānojušas un teica, ka esot ļoti priecīgas par šo tikšanos.
Tikšanās tika atklāta pulksten 9:00 no rīta. Bija sagatavota ļoti plaša darba programma.
Vispirms visi iepazinās, pēc tam katram māsas izdalīja baltu papīra laivu, uz kuras
bija jāuzraksta savs vārds, jāturpina teikumi: “Man gaisma ir..”, “Es esmu sāls draudzē...”.
Šīs papīra laivas tika piespraustas pie sienas, kur arī atradīsies visi turpmākie
darbi.
Kad visi pirmo pienākumu bija veikuši un viens ar otru jau iepazinās, māsas lika mazliet
izkustēties ar tām dejām, kuras liecina par ticību Dievam, kā piemēram “Eņģeļu deja”,
šo deju senos laikos cilvēki dejojuši tad, kad slavējuši Dievu. Jauniešiem šādas lietas
parasti ļoti iet pie sirds. Arī šī reize nebija izņēmums.
Lai varētu veikt turpmāko uzdevumu, jauniešiem bija jāsadalās grupās. Katrai grupai
iedeva lapu ar uzrakstu, kuru bija jāturpina. Vieniem bija: “Es esmu karalis, kad...”,
otriem – “Es esmu priesteris, kad...”, trešajiem - “Es esmu māceklis, kad...”. Bija
interesanti paklausīties, ko tad jaunieši domā par šiem jautājumiem, bet viens secinājums
bija visiem kopīgs, es esmu kaut kas, - “...kad lūdzu Dievu”.
Ar to vēl radošā daļa nebeidzās. Katram tika iedota lapa un uz tās bija jāuzzīmē koks,
kurš simbolizētu pašu cilvēku un vidi, kura ir apkārt. Visiem kokiem bija kāds “aizlauzts”,
zariņš, “bez lapām”. Tika konstatēts, ka visiem “kokiem” vajag labu augsni un Dievs
šo “augsni” baro. Tad visi darbiņi tika piesprausti pie Meinarda baznīcas uz sienas
ar uzrakstu “Mana Pestīšanas Vēsture” un tagad šos darbus var aplūkot ikkatrs, kurš
apmeklē Meinarda baznīcu.
Tālāk sekoja pusdienas, bet pēc pusdienām, bija īsa adorācija, kurā jauniešiem bija
iespēja stiprināt savu garu. Pēc tam visi atkal devās no kapelas uz jauniešu telpu.
Māsas jau bija sagatavojušas nākošo darbu. Arī šoreiz tas bija radošs darbs. Tagad
visiem bija jāsadalās pa draudzēm. Katrai draudzes grupiņai iedeva A2 formāta lapu,
uz kuras bija jāuzraksta, kas ir mīlestība? Jāatzīst, ka visplašāko piekrišanu guva
Pāvila Vēstule Korintiešiem 13,4–9. Izrādās, ka tā jauniešiem ir arī viszināmākā.
Kad darbs bija paveikts, visi kopīgi devās uz sv. Misi, kuru vadīja priesteris Pēteris
Aglonietis.