2005-02-17 10:49:24

Apspriede par "nāves simptomiem"


Pontifikālās Zinātņu Akadēmijas rīkotās apspriedes galvenais temats ir ētiskie jautājumi attiecībā uz transplantāciju. Pāvests Jānis Pāvils II vēstījumā tikšanās dalībniekiem norāda uz saskaņas nepieciešamību starp zinātnes un tehnikas attīstību šajā jomā ar cilvēka dzīvības un cieņas respektu. Pontifikālās Zinātņu Akadēmijas speciālās darba grupas sēdē jau trešo reizi, sākot no 1985. gada, tiek debatēts par cilvēka dzīves robežas noteikšanu transplantācijas materiālu izmantošanas kontekstā. Neirobiologi, kardiologi un biotēķi diskutē par „nāves simptomiem”.


Runa ir par fiziskām pazīmēm, balstoties uz kurām var iegūt morālo pārliecību par cilvēka nāvi. Svētais tēvs atgādina, ka Baznīcas mācība mudina uz brīvprātīgu un nesavtīgu orgānu ziedošanu. Taču tajā pašā laikā norāda uz transplantācijas ētiskām normām. Pasvītro nepieciešamību respektēt gan orgānu dāvātāja, gan saņēmēja dzīvību un cieņu. „Baznīca kalpo dzīvībai. Saskaņojot tehniskos sasniegumus ar ētiskām normām, tā vēlas, lai attiecības starp cilvēkiem kļūtu cilvēciskākas un sabiedrība iegūtu patiesas zināšanas par transplantāciju” – raksta Jānis Pāvils II.


Par apspriedes tematu runā Pontifikālās Zinātņu Akadēmijas kanclers, bīskaps Marcelo Sanchez Sorondo:

Runa ir par noteicošo jautājumu, kas šodien kļūst aizvien aktuālāks tieši šī iemesla dēļ, ka zinām, ka dažu slimību ārstēšanas vislabākais veids ir orgānu transplantācija. Zinām, ka līdz ar smadzeņu nāvi pārstāj darboties arī visi dzīvībai nepieciešamie orgāni. Taču zinām arī to, ka pēc smadzeņu nāves konstatēšanas var tikt izmantoti tie orgāni, kuros vēl ir dzīvības liesmiņa, jo to darbība nav atkarīga no smadzeņu darbības.


sk








All the contents on this site are copyrighted ©.