Uzmanieties no ziņkāri raisošām lietām virtuālajā pasaulē!

“Uzmanieties no ziņkāri raisošām lietām virtuālajā pasaulē,” aicināja pāvests Svētās Mises sprediķī 30. aprīļa rītā. Jo īpaši šis Svētā tēva brīdinājums attiecas uz bērniem un pusaudžiem, kas vienmēr grib izzināt lietas, bet virtuālajā pasaulē nav pasargāti no ļaunuma. Francisks aplūkoja atšķirību starp labām un ļaunām lietām. Bērni augot, bieži jautā “kāpēc?” Viņi meklē izskaidrojumu, un šī viņu ziņkāre ir laba, jo tā kalpo viņu attīstībai un “autonomijai”. Bērniem piemīt kontemplatīva ziņkāre, jo viņi redz, redzēto pārdomā, jautā, ja kaut ko nesaprot.

Pāvests atzīmēja, ka ziņkāre nav laba tad, kad tā saistās ar tenkām. Šāda ziņkāre, diemžēl, ir gan sieviešu, gan vīriešu mantojums, lai arī daži uzskata, ka vīrieši mīl patenkot vairāk. “Ziņkāre ir ļauna tad, kad rodas vēlēšanās “apostīt citu cilvēku dzīvi”,” teica Francisks. Tā ir ļauna tad, kad gribam uzzināt lietas, ko mums zināt nav tiesību. Šis ziņkāres tips mūs pavada visu dzīvi. Pāvests atzina, ka tas ir kārdinājums, kas cilvēkam būs vienmēr. Taču, Svētais tēvs iedrošināja:

“Nebaidieties, bet uzmanieties – to es labāk nejautāšu, to neskatīšos, to negribēšu! Daudz ziņkāri raisošu lietu ir virtuālajā pasaulē. Bērnos rodas interese tās apskatīt, taču tur ir daudz kā nepatīkama. Nepastāv disciplīna, kas bērnus atturētu. Tāpēc viņiem ir jāpalīdz dzīvot šai pasaulē tā, lai vēlēšanos izzināt nenomāktu neveselīga ziņkāre un viņi nekļūtu par šīs ziņkāres cietumniekiem.”

Pāvests kā paraugu izcēla apustuļu ziņkāri, jo viņi vēlējās zināt, kas notiks. Jēzus atbild uz apustuļu jautājumiem, Viņš tiem dāvā pārliecību un tos “nepieviļ”, apsolot Svēto Garu, kas “iemācīs visas lietas un atgādinās visu, ko Viņš ir teicis”. Pāvests apliecināja:

“Svētais Gars mūsu dzīvē dos pārliecību. Viņš nenāk ar parliecības paku un neieliek to mūsu rokās. Nē! Mums pašiem ir jāiet un jālūdz Svētais Gars, jāatver sirds, un Viņš dāvās drošību konkrētajam brīdim, atbildi konkrētajam brīdim. Svētais Gars ir ceļabiedrs, Viņš ir kopā ar kristieti viņa ceļā.”

Svētais Gars atgādina Kunga vārdus, tos apgaismojot. Dialogs pie galda ar apustuļiem norisinās starp cilvēcisko ziņkāri un pārliecību. Tas beidzas tieši ar atsaukšanos uz Svēto  Garu, kurš ved tur, kur ir stabila laime – laime, kas neizzūd. Pāvests Francisks aicināja iet tur, kur var rast patieso prieku kopā ar Svēto Garu, kurš palīdz nekļūdīties:

“Šodien Kungam lūgsim divas lietas – vispirms savā ziņkārē atsijāt labās lietas no ļaunajām un  prast izšķirt: nē, to es neskatīšos, to nejautāšu... . Otrkārt, lūgsim žēlastību, lai varam atvērt savu sirdi Svētajam Garam, jo Viņš ir pārliecība, Viņš, kā mūsu ceļabiedrs, dod mums pārliecību par to, ko ir mācījis Jēzus. Viņš mums visu atgādina.”

I. Šteinerte/Vatikāns