Jēzus nāve pie krusta - visspožākā Dieva mīlestības izpausme

Kāpēc mēs tik ļoti koncentrējamies uz Kristus krustu? Kāpēc visos kristiešu dievnamos un uz altāriem atrodas krusti? – šos jautājumus izvirzīja pr. Ranjero Kantalamessa savās Lielā gavēņa pēdējās pārdomās. Lielās piektdienas rītā, uzrunājot pāvestu un Romas kūrijas darbiniekus, viņš vērsās arī pie visas pasaules jauniešiem. "Uzdrošinieties iet pret straumi!" mudināja kapucīnu tēvs. Viņš atgādināja, cik ļoti svarīgi ir "ienirt" jeb ar visu savu būtni iesaistīties mūsdienu pasaulē, kur valda ciešanas un atstumšana. Lai cik tas izklausītos paradoksāli, tas ir labākais veids kā "norobežoties" no šīs pasaules (uz ko aicina Svētie Raksti), jo tas nozīmē iet pretī tam, no kā pasaule bēg; tas nozīmē norobežoties no pasauli pārvaldošā principa, proti, egoisma.

Par to, ka Kristus nomira pie krusta, par to, ka krusta pakājē stāvēja Jēzus Māte Marija un "Jēzus mīļotais māceklis", liecina pats māceklis. Jānis ir šī notikuma aculiecinieks (sal. Jņ 19, 33-35). Līdz ar to, tas, kas notika Golgātā, ir vēsturiska patiesība, un neviens nespēs mūs pārliecināt par kaut ko pretēju – norādīja pr. Kantalamessa. Evaņģēlists Jānis ne tikai "redzēja" savām acīm, bet – pēc Lieldienām, Svētā Gara apgaismots, viņš vēl arī "redzēja" jeb saskatīja visa notikušā dziļāko jēgu. Viņš saprata, ka pie krusta tika upurēts patiesais Dieva Jērs, ka Kristus pie krusta kļuva par jauno Dieva Templi, no kura sāna izplūda "dzīvības ūdens". Jānis saprasta Jēzus pēdējo vārdu "Viss ir piepildīts" (Jņ 19, 30) īsto jēgu.

Kapucīnu tēvs atgādināja, ka pie krusta Dievs atklājas tas, kas Viņš patiesībā ir, proti, "agape", mīlestība (1 Jņ 4, 10). Viņš ir Mīlestība, kas sevi upurē, sevi atdod par visiem cilvēkiem. "Dievs tā mīlēja pasauli, ka deva savu viendzimušo Dēlu, lai ikviens, kas uz Viņu tic, nepazūd, bet iegūst mūžīgo dzīvi" (Jņ 3, 16). Tādā veidā arī mēs saprotam, kāpēc mēs, kristieši, tik ļoti koncentrējamies uz krustu, un kāpēc visās baznīcās un ticīgo mājās ir krucifiksi.

Tā kā šogad notiks jauniešiem veltītā Bīskapu sinode, pr. Kantalamessa atgādināja, ka ir svarīgi ne tikai saskatīt, ko Kristus sagaida no jauniešiem un ko viņi var dot Baznīcai un sabiedrībai, bet arī – un tas ir vēl svarīgāk – parādīt jauniešiem, ko Jēzus grib viņiem dot.

J. Evertovskis - Vatikāns