Šķīstība kā pamats pilnvērtīgām attiecībām ar Dievu, sevi un citiem

Piektdien, 23. martā, pāvests un Romas kūrijas darbinieki noklausījās pēdējās pr. Ranjero Kantalamessas sagatavotās Lielā gavēņa laika pārdomas. Uzrunā viņš pievērsās šķīstībai, norādot, ka tā ir Svētā Gara auglis. Šķīsts cilvēks ir ne tik daudz tas, kura “prāts valda pār instinktiem”, bet tas, kurš ļauj “Kristum valdīt pār visu sevi, tai skaitā, prātu un instinktiem”. Būt šķīstam nenozīmē “nicināt miesu”, tas nozīmē “patiesi novērtēt savu cieņu”. Šķīstība ir kas vairāk nekā tikums. Šķīstība ir “dzīves stils” – norādīja kapucīnu tēvs Kantalamessa.

Apustulis Pāvils vēstulē Romiešiem aicina ticīgos “ietērpties Kungā Jēzū” (sal. Rom 13, 14). Atgādinām, ka šo aicinājumu Pāvesta nama teologs izvēlējās kā tematu savām piecām Lielā gavēņa uzrunām: “Ietērpieties Kungā Jēzū. Kristīgais svētums Pāvila pamudinājumos”. Pirmajā reizē viņš atbildēja uz jautājumu, kāpēc kristietim nav jāpiemērojas pasaulei, otrajā reizē brīdināja, lai mēs sargātos no liekulības mīlestībā, trešajā pievērsās kristīgās pazemības nozīmei, bet ceturtajā runāja par paklausību.

Aplūkojot šķīstības tematu, pr. Kantalamessa pieskārās arī seksuālās izvirtības jautājumam. Svētais Pāvils uzsver, ka kristietim nav ļauts nodoties netiklībai (sal. 1 Kor 6, 18) . Kapucīnu tēvs norādīja, ka vārds “netiklība” ir grieķu vārda “porneia” tulkojums. Kristietim nav ļauts “pārdoties”, jo, savukārt, grieķu vārds “pernemi” tulkojumā nozīmē “es sevi pārdodu”. Lietojot šo vārdu (“netiklība”), lai runātu par morālo izvirtību, Svētie Raksti grib mums pateikt, ka katra izvirtība – ne tikai prostitūcija kā tāda – ir saistīta ar “pārdošanos”. Cilvēks var pārdoties ne vien naudas dēļ, bet arī vienkārši baudas dēļ. Dieva Vārds aizliedz netiklību tādēļ, ka mēs nepiederam vairs sev, bet piederam Kristum.

Turpinot skaidrojumu, pr. Kantalamessa norādīja, ka šķīstība neaprobežojas tikai ar seksuālo sfēru un miesas šķīstību. Mēs varam runāt arī par sirds šķīstību, mutes šķīstību, acu šķīstību un skatiena šķīstību jeb tīrību. Svētais Pāvils runā par šķīstību kā par “gaismas ieroci”. Šķīstībai un tuvākmīlestībai ir tikai viens mērķis – lai cilvēks varētu dzīvot piepildītu dzīvi, lai viņš varētu izdzīvot pilnvērtīgas attiecības ar Dievu, ar sevi un citiem.

Šajā sakarā viņš atzina, ka mūsdienu sabiedrība viegli nododas dažādām perversijām un tādējādi vieglprātīgi tiek iznīcinātas ģimenes. Tā sauktā “seksuālā revolūcija” īstenībā ir “revolūcija jeb sacelšanās pret pašu Dievu un cilvēka dabu”. Noslēgumā kapucīnu tēvs mudināja kristiešus būt par “sākotnējās nevainības lieciniekiem pasaulei”. Dievs ikvienu radību radīja tīru, bet nekārtība ienāca grēka rezultātā. Lai palīdzētu mūsdienu cilvēkam saraut šo seksa apreibinošo apburto loku, jāpalīdz viņam atgūt nostaļģiju pēc nevainības un vienkāršības, pēc šīm ilgām, kas mīt viņa sirds dziļumos.

J. Evertovskis - Vatikāns