Pāvests viesojas pie Svētā Eģīdija kopienas

“Labvak vakarā, kas nav pārāk labs!” spēcīgas lietus gāzes pavadīts, teica pāvests, svētdien ierodoties Romas Trasteveres kvartālā pie Svētā Eģīdija kopienas. Viesis atzīmēja, ka Roma tiek uzskatīta par pilsētu ar vienmēr atvērtiem vārtiem, taču, viņaprāt, šai vakarā ir atvērti arī debesu vārti, no kuriem gāžas milzīga ūdens pārbagātība. Sasveicinoties ar saviem sagaidītājiem, Svētais tēvs piebilda, ka arī viņu sirds ir vienmēr atvērta pret visiem bez izņēmuma un tas viņam ļoti, ļoti patīkot. Kopā ar Svētā Eģīdija kopienu Francisks svinēja tās 50 gadu jubileju. Svinības notika Svētās Marijas Trasteverē bazilikā.

“Lūgšana, nabadzīgie un miers” – tā jau pirms trim gadiem sintētiskā veidā Francisks ir nosaucis Svētā Eģīdija kopienas kalpojumu. Šais gados kopienas locekļi īpašu ievērību pievērš migrantiem. Pāvests atzīmēja, ka pret viņiem bieži vien tiek izrādītas bailes. Baiļu dēļ pat veselas nācijas kaļ plānus, lai pret šiem cilvēkiem cīnītos. Šāda veida bailes spēj pārņemt arī kristiešus. Uz viņiem Francisks attiecināja Evaņģēlija līdzību par kalpu, kas paslēpj dāvanā saņemto talentu. Viņš to neinvestē nākotnē, nedalās ar citiem, bet glabā pats sev. 

Pāvests nevairījās atzīt, ka pasaules nākotne šķiet neskaidra. To redzam, piemēram, televīzijas pārraidēs. Francisks domās kavējās pie karā izmocītās sīriešu tautas un izteica lielu pateicību Svētā Eģīdija kopienai par to, ka tā ir uzņēmusi sīriešu bēgļus Eiropā ar iniciatīvas “humanitārie koridori” starpniecību.

Svētais tēvs uzsvēra, ka nākotnē ir jāraugās caur Dieva Vārda gaismu. Tajā varam izlasīt laiku zīmes. Viņš atzīmēja, ka globālajā pasaulē ekonomika un komunikācijas ir kļuvuši “savstarpēji vienoti”, bet pret daudziem cilvēkiem, jo īpaši pret nabadzīgajiem, ir uzcelti mūri. Atšķirības kalpo par naida un konflikta iemeslu. Pāvests novēlēja, lai globālās pasaules nākotne nozīmē dzīvi kopā. Šis ideāls prasa celt tiltus, veikt dialogu un turpināt tikties. Tas nozīmē izmainīt arī sirds attieksmi, lai kļūtu par miera kaldinātājiem un žēlsirdības praviešiem.

Pāvests izteica vēlēšanos, lai Svētā Eģīdija kopienas 50. gadskārta būtu kristīga gadskārta, lai tā kalpotu nevis par rezultātu izmērīšanas iemeslu, bet par Evaņģēlisko vērtību praktizēšanu, par misiju cilvēciskās eksistences perifērijās, ko plosa vardarbība un nabadzība, par misiju pārkāpt robežas un mūrus ar mērķi vienot cilvēkus.

I. Šteinerte/Vatikāns