Pāvests tiekas ar Itālijas medmāsām un medbrāļiem

Sestdien, 3. martā ap seši ar pusi tūkstoši medmāsu un medbrāļu, dažādu reliģiju un dažādu pārliecību pārstāvji no visas Itālijas bija ieradušies Vatikānā, kur Pāvila VI zālē tikās ar pāvestu Francisku. Līdz ar šo tikšanos medicīnas darbinieki vēlējās uzsākt pirmo lielāko notikumu jaundibinātās Medmāsu un medbrāļu nacionālās federācijas ietvaros, kuras konstitūciju šais dienās ir apstiprinājis Itālijas parlaments. Jau nākamajā nedēļā, no 5. līdz 7. martam, Romā norisināsies šīs profesijas pārstāvju nacionālā mēroga kongress.

Pāvests pateicās saviem daudzajiem viesiem par nozīmīgo darbu sabiedrības labā. Viņš atzīmēja, ka jaunā profesionālā federācija, kas sastāv no vairāk nekā 450 tūkstošiem locekļu, sper savus pirmos soļus, taču dažādu apvienību veidā jau ir pastāvējusi ilgu laiku. Tieši medmāsas un medbrāļi ir tie, kam ar pacientu ir vistiešākās saites, kas ik dienas par viņu rūpējas un izklausa viņa vajadzības.

Medmāsu un medbrāļu starptautiskais deontoloģiskais kodekss izceļ četrus šīs profesijas pārstāvju galvenos uzdevumus: rūpēties par veselību, pasargāt no slimībām, atjaunot veselību un mazināt ciešanas. Tas prasa augsta līmeņa profesionalitāti, specializēšanos un zināšanu atjaunošanu, tai skaitā prasmi rīkoties ar jaunajam tehnoloģijām. Tomēr, šai profesionalitātei ir jāizpaužas ne tikai tehniskā ziņā, bet arī cilvēciskajās attiecībās. Tieši tās bija pāvesta uzrunas centrā.

Francisks atzīmēja, ka katram pacientam ir nepieciešama atsevišķa pieeja un mediķu profesiju tas padara par īstu un patiesu misiju, veido viņus par “cilvēcības ekspertiem” sabiedrībā, kas bieži vien cilvēku, jo īpaši vājāko atstāj novārtā. Baznīca uz slimniekiem raugās kā uz cilvēkiem, kuros īpašā veidā ir klātesošs Jēzus. Visu savu darbības laiku Viņš bija tuvu slimniekiem. Viņš tuvojās tiem ar mīlestību un tos dziedināja. Dziedināšana, ko dāvāja Jēzus, attiecās ne tikai uz fizisko  ķermeni, bet sasniedza pašu sirdi. Tā piemēram, lepras slimnieks tapa ne tikai izdziedināts, bet viņš pirmoreiz sajuta, ka ir mīlēts. Medmāsas un medbrāļus Svētais tēvs aicināja:

“Neaizmirstiet “glāstu medicīnu”. Tā ir tik svarīga! Glāsts un smaids slimajam ir nozīmes pilns. Šie žesti ir vienkārši, bet tie spēj pacilāt, justies pavadītam, sajust drīzo atveseļošanos, justies kā cilvēkam, nevis kā skaitlim. Neaizmirstiet to!”

Pāvests norādīja, ka “atslēga”, kas palīdz saprast slimnieku, ir maigums. Tas kalpo arī kā iedarbīgas zāles, lai palīdzētu izveseļoties. Francisks atstāstīja sarunu ar kādu reliģisko, kurš aprūpējis nedziedināmi slimu cilvēku un kurš neilgi pirms nāves esot sacījis: “Paldies, tēvs, ka vienmēr runājāt ar mani par Dievu, lai arī nekad neminējāt Viņa vārdu”. Pāvests norādīja, ka lūk, tāds ir maiguma un mīlestības lielums, ko izstarojam uz citiem un kura dziļumos, mums to pat neapzinoties, slēpjas paša Dieva mīlestība.

Svētais tēvs aicināja nepagurt, atrodoties tuvu cilvēkiem ar šādu cilvēcīgu un brālīgu dzīves stilu. Tai pašā laikā Francisks lika uzmanīties no pārāk lielas “pārkaršanas” un no visa tā absorbēšanas sevī, kas notiek ar pacientiem. Otrs elements, kas mediķu darbu var padarīt smagu un reizēm pat neizturamu, ir personāla trūkums. Pāvests sacīja, ka prātīga slimnīcas administrācija nekad nemēģinās ietaupīt uz personāla rēķina.

Visbeidzot, Francisks aicināja arī pašus pacientus izturēties pret medicīnisko personālu ar cieņu un pateicību, dāvāt tiem kādu smaidu, nevis izvirzīt tikai savus lūgumus un pretenzijas.

Uzrunas noslēgumā pāvests izmantoja gadījumu, lai pateiktos medmāsai, kas izglābusi viņa paša dzīvību. Tā ir bijusi itāliešu tautības dominikāņu māsa, vārdā Kornēlija Karaļjo, kas strādājusi Argentīnā. “Kad 20 gados biju tuvu nāvei, viņa bija tā, kas ārstus pamudināja uzņemties par mani lielākas rūpes,” stāstīja Francisks. Klātesošajiem mediķiem viņš teica, ka tie ik dienas atrazdamies blakus slimniekiem, vislabāk redz, kas ar tiem notiek. Tāpēc tieši viņi var izglābt daudzas dzīvības.

I. Šteinerte/Vatikāns