Ejot pie grēksūdzes, mēs sagaidām piedošanu, nevis bārienu

Dievs ir labais Tēvs. Biktstēvam arī ir jābūt labestīgam. Viņš ir konfesionālā, lai piedotu, nevis “kratītu ar pirkstu” – norādīja pāvests 27. februāra rīta Svētās Mises homīlijā. Francisks atgādināja, ka Kungs nenogurstoši aicina mūs izmainīt dzīvi, spert soli Viņam pretī un atgriezties. Lielais gavēnis tam ir īpaši labvēlīgs laiks. Tā kā Jēzus mums uzticas un ļoti maigi mūs aicina, mēs varam doties pie Viņa ar atvērtu un mierīgu sirdi. Viņš negrib ņemt rīksti un mūs pērt – uzsvēra Svētais tēvs.

Šodienas pirmajā lasījumā Dievs aicina cilvēku mazgāties, izbeigt darīt ļaunu un mācīties darīt labu. “Tad nāciet, spriedīsim tiesu!”, Viņš saka (sal. Is 1, 10.16-20). Pāvests paskaidroja, ka tas ir īsts aicinājums atgriezties, un norādīja, ka tieši tāda ir Jēzus attieksme pret mūsu grēkiem. Jēzus aicina, nevis draud.

Kungs saka: “Nāc! Nāciet un spriedīsim tiesu! Mazliet parunāsim, padiskutēsim! Nebaidieties!” Kungs rīkojas līdzīgi tīņa tēvam, kurš pārmāca savu nedarbus pastrādājušo zēnu. Tēvs zina, ka ar rīksti nebūs līdzēts, tāpēc meklē citu pieeju. Viņam ir svarīgi, lai zēns viņam uzticētos. Francisks norādīja, ka Kungs mūs aicina apmēram šādi: “Nāc, taču! Iedzersim kopā kafiju, parunāsim, padiskutēsim! Nebaidies, es negribu tevi pērt!” Viņš zina, ka dēls domā, ka ir izdarījis to un to, tāpēc tūlīt piebilst: “Kaut arī tavi grēki būtu kā karmīns, tie kļūs balti kā sniegs, un, kaut arī tie būtu sarkani kā purpurs, tie kļūs kā vilna”.

Tātad, Jēzus, pateicoties uzticības pilnai pieejai, tuvina cilvēku piedošanai un izmaina viņa sirdi. Spilgts piemērs tam ir Zahejs un Matejs. Kungs arī mums parāda, kā mēs savā atgriešanās ceļā varam virzīties uz priekšu. “Pateiksimies Kungam par Viņa labestību”, mudināja pāvests. “Viņš negrib mūs pērt vai tiesāt. Viņš atdeva par mums savu dzīvību un vienmēr meklē, kā sasniegt mūsu sirdi.” Francisks uzsvēra, ka arī priesteriem jābūt labestīgiem pret cilvēkiem. Viņiem jāsaka: “Nāciet, nav problēmu, parunāsim!” Viņi nedrīkst draudēt. Viņi atrodas biktstkrēslā, lai Kungs ar viņu starpniecību varētu dāvāt grēciniekam, kurš atgriežas, savu piedošanu.

Pāvests norādīja, ka, ja garīdznieks, neskatoties uz to, ka nojauš grēka “lielumu”, tomēr bez vajadzības pie tā pārāk neapstājas, bet iet uz priekšu un turpina dialogu, tad cilvēka sirds atveras un viņš atrod mieru. Kungs labi zina, ka mēs esam nepilnīgi, joprojām atrodamies pusceļā, un tomēr aicina nebaidīties un nākt, un pasniedz savu “piedošanas kvīti”. Tas mums ir liels iedrošinājums. Tāpēc iesim pie Viņa ar atvērtu sirdi! Viņš mūs gaida – sacīja Francisks.

J. Evertovskis – Vatikāns