Ticīgie gavē un lūdzas par mieru KDR un Dienvidsudānā

«Vēršos pie jums ar aicinājumu saklausīt Āfrikas tautu saucienu un savas sirdsapziņas, Dieva priekšā, uzdot sev jautājumu, ko es varu darīt miera labā?» – teica Francisks. Šodien, atsaucoties pāvesta lūgumam, ticīgie gavē un lūdzas par mieru pasaulē, sevišķi Kongo Demokrātiskajā Republikā un Dienvidsudānā. Svētā tēva aicinājumam atsaukušās arī anglikāņu, pareizticīgo un musulmaņu kopienas.

«Ko es varu darīt miera labā?» Mēs varam lūgties, un ne tikai, mēs varam stingri pateikt «nē» vardarbībai. Zinām, ka ar vardarbību iegūta uzvara ir nepatiesa uzvara. Tikai darbs miera labā kalpo visiem, teica Francisks. Viņš aicināja ticīgos lūgties īpaši par Kongo Demokrātisko Republiku un Dienvidsudānu – valstīm, kuras gadiem ilgi cieš bruņoto konfliktu un kara sekas. Šajās Āfrikas zemēs joprojām turpinās nežēlīga cīņa par politisko, sociālo un ekonomisko varu. Tajās valda korupcija, noziedzība un vājāko ļaunprātīga izmantošana. Iedzīvotāji jūtas apdraudēti, tos nospiež sociālā netaisnība un ekonomiskā nestabilitāte.

Kongo Demokrātiskajā Republikā valda dziļa humanitārā krīze. Pēc ANO apkopotajiem datiem, 2017. gadā vardarbības un nepārtraukto kauju starp armijas vienībām un bruņotajām partizānu grupām dēļ vairāk nekā 1,3 miljoni cilvēku bija spiesti atstāt savas mājas. Viņu vidū ir aptuveni 800 tūkstoši bērnu.

Divdesmit gadu ilgā politiskā un ekonomiskā nestabilitāte ir cīņas par derīgo izrakteņu ieguves kontroli. Kongo Demokrātiskā Republika, kas pēc platības ir otrā lielākā valsts Āfrikā un 11. – pasaulē, ir bagāta ar dabas resursiem. Tajā iegūst tādus derīgos izrakteņus kā varu, kobaltu, cinku, mangānu, ogles, zeltu, sudrabu, dimantu, kas nonāk starptautisko korporāciju rokās. Šāda situācija rada jaunus konfliktus un humanitāro krīzi. Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados tauta pieredzēja šāda veida krīzi, kad bada un dažādu slimību dēļ nomira miljoniem cilvēku. Neskatoties ir dabas resursu bagātību, tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.

Arī Dienvidsudānas iedzīvotāji dzīvo nepārtrauktās bailēs. Nesaskaņu un konflikta pamatā ir naftas atradņu kontroles iegūšana. Pasaules visjaunākajā valstī plaukst korupcija un noziedzība. Tiek ziņots par cilvēku aplaupīšanu, izdzīšanu, spīdzināšanu un nogalināšanu. Bērniem tiek laupīta bērnība, jo spiesti karot. Par dramatisko situāciju Dienvidsudānā trauksmi ceļ vietējie bīskapi.

«Karš notiek jau piekto gadu un tam nav redzamas beigas. Šajā laikā ir notikušas daudzas miera sarunas, bet neviens nerespektē tajās pieņemtos lēmumus. To nedara ne valdības, ne arī opozīcijas pārstāvji. Cilvēki dzīvo bailēs. Viņi baidās iziet no mājām, jo ielās siro kaujinieki,» situāciju raksturo Dienvdisudānas Bīskapu konferences priekšsēdētājs bīskaps Edvards Hiboro Kussala.  Viņaprāt, tā ir visdziļākā humanitārā krīze pēc valsts neatkarības iegūšanas. Saskaņā ar ANO Bērnu fonda datiem, Dienvidsudānā 1,1 miljons bērnu dzīvo pusbadā, bet vairāk nekā diviem miljoniem bērnu liegta pieķluve izglītībai.

«Visu ticīgo lūgšana par mieru ir autentisks solidaritātes un garīgā tuvuma apliecinājums tiem, kas cieš,» saka Pontifikālās kristiešu vienotības veicināšanas padomes prezidents kardināls Kurts Kohs. «Gavēnis un lūgšana ir atslēga daudzu problēmu atrisināšanai,» uzskata spāņu klostermāsa Judīte Pereira Riko, kura daudzus gadus strādā kara plosītajā Dienvidsudānā.

«Debesu Tēvs vienmēr uzklausa savu bērnu lūgumus, kuri ciešanās piesauc Viņu. Upurēsim šo gavēņa un lūgšanas par mieru pasaulē dienu Kungam,» – 23. februārī mikroblogošanas vietnē Twitter raksta pāvests Francisks.

S. Krivteža / VR