Vājāko nonievāšana ir velna darbs

Kas notiek mūsu sirdī, ja varam atļauties nicināt vājākos? – jautāja pāvests 8. janvāra rīta Svētās Mises homīlijā. Kāpēc mēdzam to darīt? Francisks uzsvēra, ka aiz tā visa slēpjas velns, jo viņā nav nekādas līdzjūtības.

Svētajos Rakstos varam atrast ne vienu vien fragmentu, kur tiek runāts par to, kā stiprākais pazemo vājāko. Šodienas pirmajā lasījumā (sal. 1 Sam 1, 1a-8) lasām par kāda vīra – Elkana – divām sievām – Annu un Peninnu. Pirmajai nebija bērnu. Otrā, tā vietā, lai Annu mierinātu, izmantoja izdevību un pazemoja viņu. Līdzīgi notika arī ar Ābrahama sievām, ar Jēkaba sievu un Tobija sievu. Nievas un ņirgāšanos no Goliāta puses piedzīvoja arī Dāvids.

Komentējot minētos Bībeles fragmentus, pāvests teica: “Man rodas jautājums: Kas notiek šo cilvēku sirdīs? Kas notiek mūsu sirdīs? Kas mums liek nievāt, slikti izturēties un ņirgāties par vājākajiem? Mēs vēl varētu saprast to, kurš nievā stiprāko… Tā varētu būt nenovīdība, skaudība par to, ka viņam ir, bet man nav. Bet kāpēc šādi izturamies pret vājākajiem? Kas liek mums to darīt? Tā ir ierasta lieta. Tā ir kā tāda ‘nepieciešamība’. Es gribētu noniecināt otru, lai pats justos lielākā drošībā…”.

Pirms atbildēt uz izvirzītajiem jautājumiem, Svētais tēvs atzina, ka nežēlība valda pat bērnu starpā. Šai sakarā viņš pastāstīja par redzēto savā bērnībā. Netālu no viņa vecāku mājām dzīvoja kāda sieviete, vārdā Andželīna, kura bija garīgi slima un no dienas dienā klīda visapkārt pa ielām. Sievietes viņai iedeva kaut ko ēdamu, kādu apģērba gabalu, bet bērni viņu izsmēja, sakot: “Iesim, atradīsim Andželīnu un mazliet izklaidēsimies”.

“Kāds ļaunums var būt pat bērnos!”, teica pāvests. Un to varam redzēt arī šodien mūsu skolās. Bērni viens par otru ņirgājas un pat iekausta cits citu tikai tāpēc, ka otrs ir korpulents miesās vai ārzemnieks, vai tumšā ādas krāsā utt. Ko tas nozīmē? Šāda rīcība liecina par to, ka mūsos ir kaut kas, kas mums liek to darīt, kas skubina darīt pāri vājākajam. “Es domāju, ka tā ir viena no pirmdzimtā grēka sekām”, sacīja Francisks. Un viņš piebilda, ka tas ir velna darbs, jo velnā nav līdzjūtības.

Tad, kad mūsos ir labā griba un vēlēšanās izdarīt kaut ko labu, paveikt kādu žēlsirdības darbu, mēs sakām, ka mūs uz to pamudina Svētais Gars. Savukārt tad, kad pamanām, ka mūsos rodas ļauna vēlēšanās nodarīt pāri vājākajam, nav šaubu, ka tas ir velna darbs – atkārtoja pāvests. Homīlijas noslēgumā viņš aicināja lūgties, lai Kungs mums dod žēlastību būt līdzjūtīgiem. Mēs saņemam līdzjūtību no Dieva, kurš ir līdzjūtīgs pret mums un palīdz mums iet uz priekšu.

J. Evertovskis - Vatikāns