2017-12-26 12:38:00

Pirms lūgšanas "Kunga eņģelis" pāvests piemin svēto mocekli Stefanu


“Pēc tam, kad esam svinējuši Jēzus piedzimšanu zemes virsū, šodien svinam pirmā mocekļa, svētā Stefana piedzimšanu debesīm,” teica pāvests uzrunājot ticīgos pirms lūgšanas “Kunga eņģelis”. Viņš atzīmēja, ka, lai arī šķiet, ka starp abiem šiem notikumiem nav nekāda sakara, tomēr tas ir un pie tam ļoti spēcīgs.

Ziemassvētku liturģijā dzirdējām pasludinām: “Vārds kļuva miesa un dzīvoja starp mums” (Jņ 1,14). Svētais Stefans lika sajust neērtības savas tautas vadoņiem, jo būdams “ticības un Svētā Gara pilns” (Apd 6,5), viņš nelokāmi ticēja un sludināja jauno Dieva klātbūtni cilvēku vidū. Viņš zināja, ka patiesā Dieva svētnīca ir Jēzus, mūžīgais Vārds, kas atnāca, lai dzīvotu mūsu vidū, visā būdams kā mēs, izņemot grēku. Stefans tika apsūdzēts, piedēvējot viņam Jeruzalemes svētnīcas sagrāvi. “Mēs dzirdējām viņu sakām, ka šis Jēzus no Nācaretes izpostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums devis Mozus” (Apd 6,14), saka sinagogas pārstāvji.

“Patiešām,” atzina pāvests, “Jēzus vēsts ir neērta, jo tā met izaicinājumu pasaulīgumā ieslīgušajai reliģiskajai varai un sakustina sirdsapziņas.” Pēc Kristus atnākšanas ir nepieciešams atgriezties, mainīt mentalitāti, atteikties no iepriekšējā domāšanas veida. Stefans ir noenkurojies pie Jēzus vēsts līdz pat nāvei. Viņa pēdējie vārdi ir “Kungs Jēzu, pieņem manu garu” un “Kungs, nepieskaiti tiem šo grēku” (Apd 7,59-60). Šie vārdi ir kā uzticīga atbalss Jēzus teiktajiem vārdiem “Tēvs, tavās rokās es atdodu savu garu” (Lk 23,46), kā arī “Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara” (34). Stefana vārdi bija iespējami tikai tāpēc, ka Dieva Dēls bija atnācis uz zemes, par mums nomiris un augšāmcēlies. Pirms šiem notikumiem cilvēka prātam tas nebija aptverams.

Stefans lūdz Jēzu pieņemt viņa garu. Augšāmcēlušais Kristus patiešām ir Kungs un vienīgais vidutājs starp Dievu un cilvēkiem ne tikai mūsu nāves stundā, bet arī katrā dzīves mirklī. Bez Viņa mēs nespējam neko (sal. Jņ 15,5). Tāpēc arī mēs, silītē dusošā Jēzus Bērniņa priekšā varam šādi lūgties: “Kungs Jēzu, tev uzticam savu garu, lūdzu to pieņem,” lai mūsu eksistence patiešām būtu ar labo piepildīta dzīve saskaņā ar Evaņģēliju.

Pāvests uzsvēra, ka Jēzus ir mūsu vidutājs un Viņš izlīdzina ne tikai ar Tēvu, bet palīdz izlīgt arī mūsu starpā. Viņš ir mīlestības avots, kas atveras kopībai ar brāļiem, liekot atteikties no jebkāda konflikta un apvainojuma. Francisks aicināja lūgt Jēzum, kas ir piedzimis mūsu dēļ, lai Viņš palīdz mums pieņemt šo divkāršo uzticības attieksmi pret Tēvu un mīlestības attieksmi pret tuvāko. “Tā ir attieksme, kas pārveido dzīvi un dara to skaistāku un auglīgāku,” apgalvoja pāvests. Viņš rosināja lūgt Mariju, Pestītāja Māti un mocekļu Karalieni, lai viņa mums palīdz pieņemt Jēzu kā mūsu dzīves Kungu un kļūt par drosmīgiem Viņa lieciniekiem, kas ir gatavi personīgi samaksāt par uzticību Evaņģēlijam.

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests sveica klātesošos, kas Romā ir ieradušies no dažādām Itālijas vietām un no ārzemēm. Francisks visiem novēlēja mieru un drošību. Īpašus sveiciena vārdus Svētais tēvs veltīja ukraiņu svētceļniekiem. Viņš deva savu apustulisko svētību viņiem un visai ukraiņu tautai. Pāvests pateicās par saņemtajiem Ziemassvētku apsveikumiem, jo īpaši par lūgšanām un novēlēja, lai Kungs visiem bagātīgi atmaksā.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.