2017-12-13 15:33:00

Kāpēc katolim svētdienās jāpiedalās Svētajā Misē?


Kāpēc svētdien jāiet uz Misi? – šis bija pāvesta 13. decembra katehēzes mācībā izvirzītais jautājums. Francisks norādīja, ka, lai uz to atbildētu, nepietiek tikai atsaukties uz Baznīcas bausli. Turklāt, kā atbildēt tam, kurš apgalvo, ka galvenais ir kārtīgi dzīvot un mīlēt savu tuvāko, bet piedalīties Misē (pat svētdien) neesot svarīgi? Svētais tēvs sniedza plašu skaidrojumu, uzrunājot trešdienas vispārējās audiences dalībniekus.

Euharistijas svinēšana svētdienās ir Baznīcas dzīves centrālais notikums – lasām Katoliskās Baznīcas katehismā (sal. 2177). Pāvests norādīja, ka mēs, kristieši, svētdien ejam uz Misi, lai satiktos ar augšāmcēlušos Kungu jeb, pareizāk būtu teikt, lai ļautu Viņam mūs satikt, lai klausītos Viņa Vārdu, saņemtu Viņa galda barību un tādā veidā veidotu Baznīcu, kļūtu par Viņa dzīvo Mistisko Miesu pasaulē. To labi saprata Jēzus mācekļi, kuri celebrēja Euharistiju dienā, ko ebreji sauca par “nedēļas pirmo dienu” un romieši – par “saules dienu”, jo tieši šai dienā Jēzus piecēlās no miroņiem, parādījās mācekļiem, sarunājās un ēda ar viņiem, un deva tiem Svēto Garu. Arī Svētā Gara nonākšana Vasarsvētkos notika svētdienā. Tāpēc svētdiena mums ir svēta diena – sacīja Francisks. Euharistijas svinēšana, Kunga dzīva klātbūtne mūsu vidū svētdara šo dienu. Tātad, tieši Mise “padara” šo dienu svētu. Kas gan kristietim būtu svētdiena, ja pietrūktu tikšanās ar Kungu?

Diemžēl, ne visas kristīgās kopienas var piedalīties Misē katru svētdienu – turpināja Svētais tēvs. Tomēr arī tās šajā dienā ir aicinātas nodoties lūgšanai Kunga vārdā, klausīties Dieva Vārdu un glabāt savā sirdī dzīvas ilgas pēc Euharistijas.

Ja vieni kristieši dažādu iemeslu dēļ (piemēram, vajāšanu dēļ) nevar baudīt Euharistijas prieku, tad citi, dzīvodami sekularizētā sabiedrībā, ir pazaudējuši piedalīšanās svētdienas Euharistijā lielās nozīmes apziņu. Pāvests uzsvēra, ka tas ir grēks! Svarīgi atjaunot sevī šo apziņu. Ja tas notiks, tad cilvēks atgūs arī svētku sajūtu, svētku svinēšanas prieku, savstarpējas solidaritātes apziņu un sapratīs, cik liela nozīme ir arī svētdienas atpūtai (sal. 2177-2188).

Runājot par atturēšanos svētdienā no darbiem, Francisks pastāstīja, ka tas bija tieši kristietības devums. Ebreji atpūtās sestdien, bet romiešu sabiedrībā atpūtas diena nebija paredzēta. Kristietība aicina, lai mēs dzīvojam nevis kā vergi, bet kā dēli. Ja nebūtu Kristus, mēs būtu nolemti ikdienas nogurumam, raizēm un bailēm par rītdienu. Tikšanās ar Kristu svētdienās dod mums spēku izdzīvot katru dienu ar paļāvību un drosmi, un nemitīgi iet uz priekšu ar cerību. Tāpēc mēs, kristieši, svētdienās ejam uz tikšanos ar Jēzu, kas notiek Euharistijā. Bez tam, Komūnija ar augšāmcēlušos un mūžīgi dzīvo Jēzu ir kā tāds priekšvēstnesis tai “svētdienai”, kurai nekad nebūs norieta – mūžīgajai dzīvei, kur vairs nebūs ne noguruma, ne sāpju, ne sēru, ne asaru, bet kur varēsim mūžīgi priecāties un būt kopā ar Kungu. Svētdienas svinēšana palīdz mums paturēt prātā arī šo svarīgo patiesību un nodzīvot nedēļu pilnīgā paļāvībā uz Debesu Tēvu.

Katehēzes noslēgumā pāvests skaidroja, kā atbildēt tiem, kuri saka, ka galvenais ir kārtīgi dzīvot un mīlēt savu tuvāko, un uzskata, ka pat svētdien neesot svarīgi piedalīties Misē. Francisks atzina, ka tā ir taisnība, ka kristīgās dzīves kvalitātes mēraukla ir mīlestība. Jēzus sacīja, ka mūs pazīs, ka esam Viņa mācekļi, pēc mūsu savstarpējās mīlestības (sal. Jņ 13, 35). Tomēr šeit rodas šāds jautājums: Kā tad lai mēs varētu dzīvot saskaņā ar Evaņģēliju, ja nesmeltu tam vajadzīgos spēkus un enerģiju no Euharistijas neizsmeļamā avota? Mēs ejam uz Misi, nevis lai Dievam kaut ko dotu, bet lai no Viņa saņemtu to, kas mums ir patiesi vajadzīgs – uzsvēra Svētais tēvs. Mums, kristiešiem, ir jāpiedalās Misē tāpēc, ka, tikai pateicoties Jēzus žēlastībai un Viņa dzīvajai klātbūtnei mūsu vidū, mēs varam ievērot Viņa mīlestības bausli un būt ticami Viņa liecinieki.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.