Miera priekšnoteikumi – taisnīgums un cilvēktiesību ievērošana

Kāds ir demokrātijas konsolidācijas, sabiedrības aizvien lielākas saliedētības un miera garants? – tas bija pamatjautājums, kuram pievērsās pāvests, otrdien, 28. novembrī, tiekoties ar Mjanmas valdības, civilās sabiedrības un diplomātiskā korpusa pārstāvjiem. Francisks savā vizītes pirmajā uzrunā norādīja uz miera un nacionālās izlīgšanas veicināšanas galvenajiem pīlāriem, sadarbības starp reliģijām lielo lomu un jauniešu formācijas nozīmi.

Sākumā Svētais tēvs apliecināja, ka ir ieradies īpaši tādēļ, lai lūgtos kopā ar skaitliski pavisam nelielo, bet ļoti dedzīgo Mjanmas katoļticīgo kopienu, stiprinātu to ticībā un iedrošinātu tās pūliņus kopējā labuma veicināšanā. Viņš ieradās šajā valstī tikai dažus mēnešus pēc tam, kad tika nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Mjanmu un Svēto Krēslu. “Gribu redzēt šo lēmumu kā zīmi tautas pūliņiem turpināt dialogu un konstruktīvu sadarbību plašākas starptautiskās kopienas ietvarā, kā arī kā apliecinājumu centieniem atjaunot civilās sabiedrības audeklu”, sacīja Vatikāna viesis.

Pāvests apliecināja, ka gribētu, lai viņa vizīte nestu labumu ne vien Mjanmas katoļticīgo saimei, bet visiem tās iedzīvotājiem. Tāpēc viņš vēlas iedrošināt visus, kuri strādā taisnīgākas sabiedriskās kārtības veicināšanas labā, veicina izlīgšanu un veido inkluzīvu sabiedrību. Francisks arī apliecināja, ka šīs zemes vislielākais dārgums ir tās tauta, kas dažādu iekšēju konfliktu dēļ ir daudz cietusi un sašķēlusies. Šobrīd šī nācija cenšas atkal atgūt mieru. Tāpēc ievainojumu dziedināšanai jākļūst par fundamentālu politisku un garīgu prioritāti – uzsvēra pāvests.

Turpinājumā Romas bīskaps paskaidroja, ka miera un izlīgšanas process var virzīties uz priekšu tikai tad, ja iestājamies taisnīguma labā un ievērojam cilvēktiesības. Taisnīgums ir īsta un noturīga miera pamats – viņš uzsvēra, atsaucoties uz senajiem praviešiem. Filozofi to definē kā pastāvīgu gribu atdot katram to, kas tam pienākas. Ja pietrūkst šī stingrā pamata, proti, taisnīguma, tad arī miers tiek apdraudēts. Tāpēc, ņemot vērā divu pasaules karu traģisko pieredzi, tika nodibinātas Apvienotās Nācijas un izdota Universālā Cilvēktiesību deklarācija, kas kalpo par pamatu starptautiskās kopienas pūliņiem taisnīguma, miera un humānas attīstības labā, kā arī konfliktu risināšanas nevis ar spēka, bet ar dialoga palīdzību labā. Pāvests pauda gandarījumu, ka Mjanmas valdība un sabiedrība cenšas saglabāt šos pamatprincipus un turēties pie tiem. Viņš arī vēlreiz uzsvēra, ka valsts nākotnei jābūt miera nākotnei, un miera pamatā jābūt katra sabiedrības locekļa cieņas un tiesību respektam. Tāpat arī jārespektē katras etniskās grupas tiesības un identitāte, kā arī tiesiska un demokrātiska valsts iekārta, lai katrs iedzīvotājs varētu sniegt savu ieguldījumu kopējā labuma labā.

Uzrunā Francisks atgādināja, ka būtisku lomu nacionālās izlīgšanas un integrācijas lielajā darbā spēlē Mjanmas reliģiskās kopienas. Reliģiskās atšķirības nedrīkst kļūt par šķelšanās un neuzticēšanās avotu, bet drīzāk par vienotības, piedošanas, tolerances un tālredzīgas savas valsts veidošanas spēku. Reliģijām var būt liela loma arī emocionālo, garīgo un psiholoģisko traumu dziedināšanā. Smeļoties no dziļi iesakņoto vērtību avota, dažādu reliģiju locekļi var palīdzēt izskaust konfliktu cēloņus, būvēt dialoga tiltus, meklēt taisnīgumu un būt par cietēju pravietisko balsi. Tas, ka šīs valsts dažādu reliģiju līderi cenšas darboties kopā, savstarpējā harmonijā un savstarpējas cieņas garā, lai veicinātu mieru, palīdzētu nabagiem un atklātu tautai īstās reliģiskās un cilvēciskās vērtības, ir nozīmīga cerības zīme. Veicinot tikšanās un solidaritātes kultūru, tie reizē veicina kopējo labumu un ieliek tik ļoti nepieciešamos morālos pamatus cerības un labklājības pilnai nākotnei jaunajām paaudzēm.

Runājot par jauniešiem, pāvests atgādināja, ka viņi ir dāvana, ko jāmīl un jāiedrošina. Viņos ir jāinvestē. Atgriezenisks labums būs tikai tad, ja viņiem tiks dotas reālas darba iespējas un laba izglītība. Tā ir steidzama taisnīguma prasība. Mjanmas nākotne šajā straujās attīstības un ciešās savstarpējās saskarsmes pasaulē būs atkarīga no jauniešu formācijas. Francisks uzsvēra, ka jauniešu formācijai jānotiek ne vien tehniskajos sektoros, bet arī ētikas laukā. Demokrātijas konsolidāciju, sabiedrības aizvien lielāku saliedētību un mieru varēs panākt, tikai pateicoties tādu morālo vērtību izvirzīšanai priekšplānā kā godīgums, integritāte un savstarpējā solidaritāte.

Noslēgumā pāvests vēlreiz apliecināja, ka šajās vizītes dienās grib iedrošināt katoļticīgos brāļus un māsas būt stipriem savā ticībā un turpināt nest visai sabiedrībai izlīgšanas un brālības vēsti, darot žēlsirdības darbus un sniedzot humanitāro palīdzību. Francisks novēlēja, lai viņi, sadarbībā ar citu reliģiju piederīgajiem, iesāk jaunu savstarpējas sapratnes un tautas attīstības ēru.

J. Evertovskis / VR