2017-11-24 14:08:00

Bailes no imigrantiem var novest līdz vardarbībai


«Imigranti un bēgļi – vīrieši un sievietes, kas meklē mieru» – šādam tematam veltīts pāvesta Franciska vēstījums Pasaules miera dienā, kas tiks atzīmēta 2018. gada 1. janvārī. Pēc miera ilgojas visi cilvēki un visas tautas, – raksta pāvests. Šodien pasaulē ir vairāk nekā 250 miljonu imigrantu, no kuriem 22,5 miljoni ir bēgļi. Šie pēdējie, kā kādreiz izteicās emeritētais pāvests Benedikts XVI, ir vīrieši un sievietes, bērni, jaunieši un sirmgalvji, kas meklē vietu, kur varētu dzīvot mierā. Lai šādu vietu atrastu, daudzi no viņiem ir gatavi doties ilgā, smagā un riskantā ceļojumā, paciest grūtības un ciešanas, pārvarēt dzeloņdrāšu un betona mūrus, kas uzcelti, lai neļautu tiem sasniegt savu mērķi.

Žēlsirdības garā apskausim visus, kuri bēg no kara un bada nāves, kuri spiesti atstāt savu zemi diskriminācijas, vajāšanu, nabadzības un vides degradācijas dēļ, – aicina Francisks, atzīstot, ka vēl daudz darāmā, lai mūsu brāļi un māsas varētu dzīvot mierā un drošībā. Lai pieņemtu otru cilvēku, ir nepieciešama apņemšanās palīdzēt, būt atvērtiem un viesmīlīgiem, censties izprast jaunās un sarezģītās situācijas, kurām pievienojas jau esošās problēmas. Pāvests norāda uz apdomības tikuma nozīmi, kas vajadzīgs, lai varētu uzņemt, atbalstīt, aizsargāt un palīdzēt integrēties sabiedrības dzīvē.

Lielās Jubilejas gada priekšvakarā svētais Jānis Pāvils II norādīja, ka bēgļu skaita pieaugums ir nebeidzamo karu, konfliktu, slaktiņu un etnisko tīrīšanu traģiskās sekas. Tas viss rada cilvēku pārvietošanos gan valstu robežās, gan ārpus tām. Francisks skaidro, ka šodien cilvēki imigrē arī citu iemeslu dēļ, un pirmais no tiem ir vēlme «dzīvot labāk», kas bieži vien ir saistīta ar vēlēšanos atstāt aiz sevis «bezcerīgumu», ko rada nespēja veidot labāku nākotni. Cilvēki aizbrauc, lai pievienotos savai ģimenei, lai atrastu darbu vai iegūtu izglītību. 

Pāvests, citējot encikliku «Laudato sì», brīdina, ka «šodien ir bīstami palielināt imigrantu skaitu, kuri bēg no nabadzības, ko izraisa vides degradācija». Francisks norāda, ka daudzās valstīs, kurās ierodas imigranti, ir plaši izplatīta retorika, kas pārspīlē draudus valsts drošībai un izmaksas, kas saistītas ar jaunpienācēju uzņemšanu, tādējādi ignorējot cilvēka cieņu. Tie, kas sēj bailes no imigrantiem, tā vietā, lai veidotu mieru, rada vardarbību, rasu diskrimināciju un ksenofobiju.

«Jaunā Jeruzaleme, Svētā pilsēta ir visas cilvēces svētceļojuma galamērķis. Atklāsme mums saka, ka cilvēces un vēstures pilnība īstenojas pilsētā. Mēs esam aicināti atzīt pilsētu, uzlūkojot to ar ticības skatienu, kas atklāj Dievu, kurš mīt tās namos, ielās, laukumos. Dieva klātbūtne pavada cilvēkus un grupas, kas no sirds meklē atbalstu un jēgu savai dzīvei. Dievs mīt pilsētnieku vidū, atbalstot solidaritāti, brālību, ilgas pēc labā, pēc patiesības un taisnīguma, jeb, citiem vārdiem runājot, īsteno miera apsolījumu», – citējot apustulisko pamudinājumu «Evangelii gaudium», raksta pāvests.

Ticības skatiens uz imigrantiem un bēgļiem spēs atklāt, ka viņi neierodas ar tukšām rokām. Šiem cilvēkiem ir drosmes, talantu un enerģijas resursi, kā arī savu kultūru un tradīciju dārgumi, kas bagātina to valstu dzīvi, kas viņus uzņem. Ticības skatiens spēs ieraudzīt arī atsevišķu cilvēku, ģimeņu un kopienu kreativitātes, neatlaidības un pašaizliedzības garu, kas imigrantiem un bēgļiem atver durvis un sirdis visās pasaules malās, pat ja trūkst līdzekļu. Tie, kas skatās ar ticības skatienu, ieraudzīs katru miera asnu un rūpēsies par to.

Vēstījumā pāvests norāda uz četriem darbības vārdiem – uzņemt, sargāt, veicināt un integrēt. Vārds «uzņemt» norāda uz nepieciešamību paplašināt iespējas legāli uzturēties valstī, iebraucējus neizraidot atpakaļ uz zemi, kur tos sagaida vajāšanas un vardarbība. Tas attiecas arī uz rūpēm par nacionālo drošību un cilvēka tiesību aizsardzību. Savukārt vārds «sargāt» atgādina pienākumu respektēt katras personas cieņu, īpaši to cilvēku cieņu, kuri bēg no reāliem draudiem, meklē patvērumu un drošību. Pāvests domā par tām situācijām, kurās sievietes un bērni ir pakļauti lielākam apdraudējumam un ļaunprātīgai izmantošanai, kas nereti noved līdz pat paverdzināšanai. Dievs nevienu nediskriminē. «Kungs aizstāv svešiniekus, sargā bāreni un atraitni» (Ps 146,9).

Francisks skaidro, ka vārds «veicināt» nozīmē atbalstīt imigrantu un bēgļu integrālo attīstību. Viens no daudzajiem līdzekļiem, kas var palīdzēt īstenot šo uzdevumu, ir nodrošināt bērniem un jauniešiem piekļuvi visiem izglītības līmeņiem, atgādina pāvests. Tas viņiem palīdzēs ne tikai attīstīties un izmantot savas prasmes, bet arī veicinās satikšanās kultūru. Vārds «integrēt» nozīmē palīdzēt imigrantiem un bēgļiem iesaistīties tās valsts sabiedrības dzīvē, kas viņus uzņem.

Vēstījuma noslēgumā pāvests atgādina, ka 2018. gadā tiks pieņemts Globālais līgums par drošu, sakārtotu un regulāru migrāciju. Viņš pauž cerību, ka tas sekmēs miera veidošanu. Francisks piemin svēto Francisku Ksaveru Kabrini, kura pašaizliedzīgi kalpoja imigrantiem, kļūstot par viņu debesīgo aizbildni. Viņa mums māca, kā uzņemt, sargāt, atbalstīt un integrēt mūsu brāļus un māsas.

S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.