Pāvests izsaka līdzjūtību sakarā ar emeritētā Marseļas arhibīskapa nāvi

Pāvests nosūtīja līdzjūtības telegrammu Marseļas arhibīskapam Žoržam Pontjē sakarā ar viņa priekšgājēja kardināla Bernāra Panafjē nāvi. Emeritētais arhibīskaps nomira 12. novembra vakarā 86 gadu vecumā pēc ilgām un smagām ciešanām. Svētais tēvs izsaka visdziļāko līdzjūtību mūžībā aizgājušā kardināla ģimenei, viņa diecēzes ticīgajiem un Dzīvības Dievmātes institūta locekļiem, kuri pēdējo gadu laikā bija viņam līdzās un viņu aprūpēja.

“Es lūdzu ikvienas žēlsirdības Tēvu uzņemt viņu savā miera un gaismas valstībā”, raksta Francisks, dēvējot viņu par “gudru ganu”, kurš prata atklāt viņam uzticētajai tautai Dieva labestību un mīlestību. Viņš bija smalkjūtīgs, saskaroties ar dažādām problemātiskām situācijām, un vērīgs attiecībā uz savas diecēzes ļaužu dažādību un atšķirībām. Viņš deva būtisku ieguldījumu dialoga starp kultūrām un reliģijām attīstīšanā, tādējādi veicinot visu starpā mierīgu savstarpēju sadzīvošanu – uzsver Svētais tēvs. Telegrammas noslēgumā pāvests apliecina, ka dod savu apustulisko svētību Marseļas arhibīskapam un palīgbīskapam, kardināla tuviniekiem, viņa bijušajiem diecēzes locekļiem, kā arī visiem, kuri piedalīsies viņa izvadīšanas ceremonijā.

Kardināls Bernārs Panafjē ir dzimis 1931. gada 26. janvārī Štelro, Francijā. 1956. gada 22. aprīlī viņš tika iesvētīts par priesteri un inkardinēts Albi diecēzē. 1974. gada 18. aprīlī pāvests Pāvils VI viņu nominēja par Ancī palīgbīskapu, bet pēc četriem gadiem pāvests Jānis Pāvils II – par Eksanprovansas arhibīskapu. 1994. gada 24. augustā viņš tika nominēts par Marseļas koadjutorbīskapu, bet 1995. gada 22. aprīlī – par minētās arhidiecēzes arhibīskapu. Šajā amatā viņš nokalpoja līdz 2006. gada 12. maijam, kad pāvests pieņēma viņa atteikumu vecuma ierobežojuma dēļ.

2003. gada 21. oktobrī konsistorija laikā Jānis Pāvils II Marseļas arhibīskapam piešķīra kardināla titulu. Kardināls Panafjē piedalījās 2005. gada konklāvā, kura laikā par apustuļa Pētera pēcteci tika izvēlēts Benedikts XVI. Viņš bija arī Pontifikālās Starpreliģiju dialoga padomes un Pontifikālās “Taisnība un miers” padomes loceklis. Līdz ar kardināla Panafjē nāvi kardinālu kolēģijā paliek 218 kardināli, no kuriem 120 ir balsstiesīgi.

J. Evertovskis / VR