Kas ir pārvērtis okeāna dzelmju brīnumpasauli par zemūdens kapsētu?

Sestdienas, 11. novembra rītā pāvests pieņēma audiencē Klusā okeāna salu foruma dalībniekus no Austrālijas, Kuka salām, Mikronēzijas, franču Polinēzijas, Kiribati, Nauru, Jaunzēlandes, Papua Jaungvinejas, Maršala salām, Samoa un Vanuatu. Viņi ir pulcējušies Romā uz augsta līmeņa sanāksmi, lai ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas mītnē piedalītos apaļā galda sarunās par pārtikas drošību, klimatiskajām izmaiņām un citām minētajam pasaules reģionam aktuālām problēmām.

Uzrunājot foruma dalībniekus, pāvests īpaši pievērsās klimatisko izmaiņu rezultātā nodarītajiem postījumiem. Globālā sasilšana paaugstina jūru un okeānu līmeņus, nemitīgi ārda barjerrifu, kuram ir milzīga nozīme ekosistēmas pastāvēšanā. Šai ziņā Francisks atgādināja filipīniešu bīskapu jautājumu, kas izskanēja pirms gandrīz 30 gadiem. “Kas ir pārvērtis okeāna dzelmju brīnumpasauli par zemūdens kapsētu, kurā nav krāsu un dzīvības? Pāvests atzīmēja, ka cēloņi, kas veduši pie šāda vides postījuma, ir daudzi un diemžēl, lielākā to daļa ir cilvēka tuvredzīgas darbības rezultāts. Tas ir saistīts ar nežēlīgu dabas un cilvēcisko resursu ekspluatāciju.

Runājot par ūdens līmeņu paaugstināšanos, kas galvenokārt skar piekrastes tautas, kurām nav kur doties, Francisks atcerējās virkni starptautisko tikšanos. Viena no tām ir šais dienās sarīkotā COP-23 – ANO sesija, kas notiek Bonnā. Prezidentūra tajā uzticēta Fidži salām. Svētais tēvs izteica cerību, ka šī un citas tikšanās vienmēr paturēs prātā tā dēvēto atmosfēras “caurumu”, ko aprakstījis arī viens no astronautiem, ar kuru pāvestam nesen bijusi iespēja tikties.

Francisks atzīmēja, ka Romā notiekošā foruma dalībnieki ir ieradušies no ļoti tālām zemēm, tomēr skatījums uz “zemi, kurā nepastāv robežas” mazina arī ģeogrāfiskos attālumus. Pāvests uzsvēra, ka ir vajadzīga globāla vīzija, starptautiska sadarbība un solidaritāte, kā arī kopīgas stratēģijas, kas var pasargāt no nopietniem vides postījumiem, kas ir saistīti ar sociālo un cilvēcības degradāciju, ko pieredz mūsdienu cilvēce.

I. Šteinerte/VR