Cilvēks, kurš patiesi mīl, nebaidās pieskarties tuvākā ievainotajai miesai

Labais gans iet pretī atstumtajiem, spēj just līdzi un nebaidās pieskarties viņu ievainotajai miesai – sacīja pāvests pirmdienas, 30. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā. Turpretī tas, kurš iet klerikālisma ceļu, vienmēr tiecas pēc varas vai naudas – viņš uzsvēra. Labs gans neaprobežosies tikai ar cietējam adresētiem vārdiem: “Viss taču būs labi… Es esmu ar tevi garīgi vienots”.

Komentējot šai dienai veltīto Evaņģēlija lasījumu (sal. Lk 13, 10-17), Svētais tēvs atgādināja, ka pēc nāves mēs tiksim tiesāti saskaņā ar saviem darbiem – ņemot vērā to, vai būsim vai nebūsim pret savu tuvāko konkrēti izrādījuši žēlsirdību. Minētajā fragmentā lasām, ka Jēzus sabata dienā sinagogā satiek kādu sievieti, kuru jau astoņpadsmit gadus mocīja nevarības gars un kura bija saliekta. Lūkass izmanto piecus darbības vārdus, lai aprakstītu, ko dara Jēzus. Šie vārdi ir sekojoši: ieraudzīja, pasauca, sacīja, uzlika rokas un izdziedināja. Tie ir vārdi, ar kuriem apzīmē tuvību – norādīja pāvests. Labais gans vienmēr ir tuvumā. Viņš ir līdzās. Viņš nespēj attālināties no savas tautas.

“Turpretī garīdznieki – Likuma zinātāji, farizeji, saduceji dzīvoja šķirti no tautas un to nemitīgi norāja”, turpināja Francisks. “Viņi bija ierāvušies sevī un tauta viņiem neinteresēja. Viņi nebija labi gani. Vienīgais, kas tos varbūt interesēja, bija tautas saziedotā nauda”. Savukārt Jēzus bija kopā ar tautu, jo Viņa sirds bija līdzjūtīga sirds. Jēzus vienmēr bija līdzās šo garīdznieku grupas atstumtajiem ļaudīm. Tur bija nabagi, slimie, grēcinieki, lepras slimnieki. Tur bija visi, jo Jēzus spēja būt aizkustināts. Viņš bija labais gans, kurš prot just līdzi. “Un es teikšu, ka labais gans arī nekaunas no otra cilvēka miesas, nebaidās pieskarties ievainotajai miesai”, piebilda pāvests. Tā rīkojās Jēzus ar šo sievieti. Viņš tai “pieskārās”, uzlika rokas. Viņš pieskārās lepras slimniekiem, pieskārās grēciniekiem.

Labais gans neietur distanci un nesaka: “Būs taču labi… Es esmu ar tevi garīgi vienots”. Viņš rīkojas tāpat kā rīkojas Dievs Tēvs. Viņš caur savu Dēlu nāk klāt, jūt līdzi, izrāda žēlsirdību, noliecas pār mums, iztukšo sevi, pazemo sevi, pieņem kalpa veidu. Savukārt tiem, kuri iet klerikālisma ceļu, rūp tikai vara un nauda – atzina Francisks. Viņi domā tikai par to, kā kāpt pa karjeras kāpnēm, iegūt lielāku varu un piepildīt kabatas. Tie ir liekuļi. Tauta tiem nerūp. Kad Jēzus tos nosauc par liekuļiem, tie apvainojas.

Homīlijas noslēgumā pāvests norādīja, ka labie gani Dieva tautai ir žēlastība. Viņi apzinās, ka tiksim tiesāti saskaņā ar saviem darbiem – vai būsim pabarojuši izsalkušo, apmeklējuši slimo un cietumnieku utt. “Beigu protokola” kritēriji ir tie, ko apzīmējam ar vārdu “tuvība” – atgādināja Francisks.

J. Evertovskis / VR