2017-10-28 15:35:00

Personas cieņas aizstāvēšana ir morāls pienākums


Kā mazināt karos ierauto cilvēku ciešanas? Šim jautājumam pievērsās pāvests, sestdien, 28. oktobrī, uzrunājot Itālijas valdības ministrus, kuri šajās dienās piedalījās konferencē par Starptautiskajām humanitārajām tiesībām. Tās temats: “Civiliedzīvotāju aizsardzība konfliktu vidū – humanitāro organizāciju un civilās sabiedrības loma”.

Francisks atzina, ka tur, kur notiek kari, diemžēl, notiek ļoti rupji cilvēktiesību pārkāpumi un tiek bradāta cilvēku personas cieņa. Visi pret cilvēciskajām būtnēm pastrādātie noziegumi – spīdzināšanas, izkropļošanas, krustā sišanas, nogalināšanas un pat līķu apgānīšanas – apelē pie cilvēces sirdsapziņas. Bez tam, karos tiek iznīcināti arī sensenie kultūras pieminekļi, dievnami, slimnīcas, skolas utt. Ielaušanās baznīcās un bruņotie uzbrukumi nereti notiek tieši dievkalpojumu laikā. Uzbrucēji nogalina ticīgos un garīdzniekus, kuri pulcējas uz lūgšanām. Tādā veidā, piedevām, tiek pārkāptas arī fundamentālās tiesības uz reliģijas brīvību.

Informācijas par šiem notikumiem izplatīšana var novest pie tā, ka mēs tik ļoti pierodam par tiem dzirdēt, ka kļūstam nejūtīgi un savā ziņā relativizējam problēmu smagumu – sacīja pāvests. Mēs zaudējam spēju just līdzi un solidaritātes apziņu. Lai tas nenotiktu – viņš uzsvēra – ir vajadzīga sirds atgriešanās, atvēršanās Dievam un tuvākajam. Mums ir jāpārvar vienaldzība un savā dzīvē jāīsteno solidaritātes principi.

Svētais tēvs norādīja, ka vienlaikus, protams, varam redzēt daudzus solidaritātes un tuvākmīlestības aktus, kas ir ļoti iedrošinoši. Daudzi cilvēki, karitatīvo grupu un ar Baznīcu gan saistīto, gan arī nesaistīto nevalstisko organizāciju locekļi, neraugoties pat uz savas dzīvības briesmām, dodas palīgā karā cietošajiem iedzīvotājiem. Viņi apkopj ievainotos un slimos, nes ēst izsalkušajiem, padzirda izslāpušos, apmeklē ieslodzītos un apbedī mirušos. Patiesi, palīdzības sniegšana bruņoto konfliktu upuriem izpaužas dažādos žēlsirdības darbos, saskaņā ar kuriem tiksim tiesāti savas dzīves beigās – uzsvēra Francisks.

Šajā kontekstā viņš novēlēja, lai humanitārās organizācijas varētu rīkoties saskaņā ar četriem pamatprincipiem, kas ir cilvēcība, objektivitāte, neitralitāte un autonomija, un uzsvēra, ka minētie principi veido humanitāro tiesību kodolu. Varam vēlēties, lai tos savā sirdī pieņemtu gan karotāji, gan arī humanitārie darbinieki, un tādējādi vadītos saskaņā ar šiem principiem savā dzīvē un darbībā. Pāvests arī atgādināja, ka iestāties cilvēka personas cieņas labā visos apstākļos ir katra cilvēka morālais pienākums. Lai to apzinātos, liela nozīme ir lūgšanai, kā arī karavīru un humanitāro darbinieku ne vien tehniskajai un juridiskajai apmācībai, bet arī garīgajai līdzgaitniecībai jeb pavadībai.

J. Evertovskis / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.