Kristieša dzīve ir neizbēgama cīņa

Jēzus mūs aicina izmainīt dzīvi. Viņš mūs aicina atgriezties – sacīja pāvests ceturtdienas, 26. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā. Viņš norādīja, ka šis aicinājums ietver sevī cīņu ar ļauno. Tā ir cīņa, kas norisinās mūsu sirdī, kas neļauj būt mierā, bet atnes īstu sirds mieru.

Svētais tēvs skaidroja, ka tā ir tā “uguns”, par kuru šodienas Evaņģēlijā runā Jēzus (sal. Lk 12, 49-53). Šī uguns ved mūs pie pārmaiņām. Man ir jāmaina savs domāšanas veids, savs skatījums uz pasauli. Mana sirds, kura līdz šim bija pagāniska un pasaulīga, tagad Kristus spēkā kļūst kristīga. To sauc par atgriešanos, kurā ietilpst arī rīcības veida maiņa. Tā ir atgriešanās, kurā iesaistās viss – mana sirds, mana dvēsele un mana miesa. Šīs pārmaiņas sevī nevaram panākt ar ārienes nospodrināšanu. Tās panāk Svētais Gars, kurš darbojas mūsu iekšienē. Taču man ir jāļauj Svētajam Garam darboties. Un tas ir nekas cits kā cīņa. Tas nozīmē cīnīties.

Kristietis nevar sēdēt mierā. Viņam ir jācīnās – turpināja pāvests. Tie, kuri necīnās, nav īsti kristieši. Viņi ir remdeni kristieši. Lai varētu mierīgi gulēt, pietiek iedzert miega tableti, bet, lai atrastu īstu sirds mieru, nekādas tabletes nepalīdzēs – viņš norādīja. Tikai Svētais Gars mums var dāvāt sirdsmieru. Tikai Viņš var mums dot iekšēju spēku. Tomēr mums ir “jāpalīdz” Svētajam Garam, atvēlot Viņam vietu savā sirdī. Šai sakarā Francisks ieteica katru dienu izmeklēt savu sirdsapziņu. Tas palīdz apkarot dvēseles “slimības”, ko mīl atnest mūsu ienaidnieks velns, un ko var saukt par “pasaulīgā dzīvesveida slimībām”.

Pāvests skaidroja, ka cīņa ar ļauno, ko izcīnīja Jēzus, nav pagātnes lieta. Tā notiek aizvien, tā risinās katru dienu. Ne velti, Jēzus saka, ka ir atnācis nest “uguni” mūsu sirdī. Tāpēc mums jāpajautā sev: Vai es atsakos no grēka un izvēlos dzīvot Dieva žēlastībā? Vai es savā sirdī atvēlu vietu Svētajam Garam, lai Viņš varētu tur darboties? Bēgot no patiesības vai “ierokot galvu smiltīs”, mēs netiksim galā ar savas dzīves grūtībām – atgādināja Francisks. Jēzus atnesa “uguni”. Tā ir patiesība. Taču kā ir ar mani? Vai es cīnos ar ļauno? Noslēgumā Svētais tēvs piebilda, ka, lai mēs spētu atgriezties, mūsu sirdij ir jābūt nesavtīgai un uzticīgai. Nesavtības avots ir mīlestība, bet uzticības – Dieva Vārds.

J. Evertovskis / VR