Vai esmu gatavs krist Dieva mīlestības apskāvienos?

Dieva mīlestības apskāviens, Viņa žēlsirdības dziļumi, Jēzus “mani mīlēja” un “sevi atdeva par mani” – tie ir visatbilstošākie vārdi, kurus varam lietot, lai runātu par kristīgās vēsts kodolu. Otrdienas, 24. oktobra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests pievērsās Kristus noslēpuma “sirdij”. Vai kristietim pietiek ar to, ka viņš piedalās Misē, lūdzas, iet pie grēksūdzes, kārtīgi audzina savus bērnus? Nē, nepietiek – atzina Francisks. Parasti mēs aizejam pie biktstēva, izsūdzam savus grēkus un esam apmierināti. Tas viss ir labi, bet ar to nepietiek. Kas tad vēl ir vajadzīgs? – mēs varētu jautāt. Mums ir “jāieiet” Jēzus Kristus noslēpumā – uzsvēra pāvests. Un lai “ieietu” šai noslēpumā, nepietiek tikai ar to, ka esam labi kristieši.

Uzrunājot Vatikāna viesu nama kapelā sapulcējušos ticīgos, Francisks atzina, ka nav viegli izprast pestīšanas vēsturi. Pestīšanas noslēpums ir liels un dziļš. Viņš aicināja pārdomāt, kas man ir Jēzus? Kādā vietā apustulis Pāvils apgalvo, ka Kristus mani mīlēja un atdeva sevi par mani. Jēzus atdeva savu dzīvību par mums, grēciniekiem. Svētie saprata, ka, spēja iedziļināties Kristus noslēpumā, patiesībā, ir žēlastība. Viņi bija pazemīgi ļaudis, kuri salika savu cerību uz Kungu. Tādā veidā viņi “iegāja” krustā sistā Kristus noslēpumā. Šis krusts daudziem ir “neprāts” – kā to apgalvo Pāvils, kurš grib lepoties ne ar ko citu, kā tikai ar Kristus krustu, caur kuru Jēzus atpirka mūs no grēkiem.

Svētais tēvs skaidroja, ka “ieiet” Kristus noslēpumā nozīmē iesniegties Dieva žēlsirdības dziļumos, kur apklust vārdi un paliek tikai “mīlestības apskāviens”. Kristus nomira par mums mīlestības dēļ. Ejot pie grēksūdzes, man ir jāapzinās, ka nepietiek tikai izsūdzēt grēkus. Es eju pie grēksūdzes, lai tiktos ar Jēzu, lai “ieietu” Viņa noslēpumā, lai kristu mīlošā Tēva apskāvienos. Tas ir galvenais. Uz jautājumu, kas tev ir Jēzus, varētu atbildēt: “Dieva Dēls”, varētu noskaitīt visu “Credo”, varētu atstāstīt visu Katehismu, bet arī ar to nebūtu gana, lai aizsniegtu Kristus noslēpuma pašu centru – šo “Viņš mani mīlēja” un “par mani atdeva pats sevi”. Lai izprastu Jēzus Kristus noslēpumu, nepietiek tikai ar studijām – atgādināja Francisks. Vispirms tā ir tīrā žēlastība.

Šai sakarā kā atbalstu pāvests ieteica vienu no dievbijības vingrinājumiem – Krusta ceļu. Iet Krusta ceļu nozīmē iet kopā ar Kristu un saņemt no Viņa mīlestības, piedošanas un miera skūpstu. Krusta ceļš ir skaista lūgšana. To varam veikt arī mājās, pārdomājot Kunga ciešanas. Arī lielie svētie vienmēr ieteica sākt savu garīgās dzīves ceļu ar šo tikšanos ar krustā sisto Kristu. Svētā Terēze savām māsām deva šādu padomu: lai sasniegtu kontemplācijas lūgšanu, jāsāk pārdomāt Kunga ciešanas. Tādā veidā mēs mēģinām izprast ar sirdi to, kurš “mani mīlēja un atdeva par mani savu dzīvību”.

Noslēgumā Francisks aicināja lūgt svētā Pāvila aizbildniecību, jo viņš ir īsts Kristus liecinieks. Viņš satika Kristu un ļāva Kristum sevi satikt. Viņš “iegāja” krustā sistā Jēzus noslēpumā. Viņš līdz dziļumiem “izprata”, ar cik lielu mīlestību Kristus mūs mīlēja, attaisnoja mūs Dieva priekšā, piedeva mūsu grēkus. Tāpēc arī mēs esam aicināti raudzīties uz Krucifiksu – uz krustā sisto Kungu, kas ir visas vēstures un manas dzīves centrs.

J. Evertovskis /VR