75 gadi, kopš nodibinātas Svētā Krēsla diplomātiskās attiecības ar Japānu

Aprit 75 gadi, kopš diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Svēto Krēslu un Japānu. Šai sakarā Pontifikālajā Gregora universitātē Romā 12. oktobrī bija sarīkots simpozijs, kurā piedalījās Japānas vēstnieks pie Svētā Krēsla Jošio Nakamura, universitātes rektors Nuno da Silva Gonsalvess un Kanontiesību fakultātes dekāns Judzi Sugavara. Simpozija dalībniekus uzrunāja Vatikāna valsts sekretārs attiecībām ar valstīm Pols Ričards Galagers. Viņš atskatījās diplomātisko attiecību vēsturē, kas faktiski aizsākās ar kultūras un reliģisko apmaiņu sākot ar XVI gadsimta otro pusi.

Arhibīskaps Galagers atgādināja, ka Pontifikālās Gregora universitātes izvēle par simpozija vietu liek atcerēties īpašo saikni starp Jēzus Sadraudzību un “Uzlecošās Saules impēriju”. Pirmais misionārs, kurš spēra kāju uz Japānas zemes, bija jezuīts, svētais Francisks Ksavers. “Nedrīkst aizmirst,” teica Vatikāna diplomāts, “ka viņa atvērtā taka ir nesusi zināšanu, cieņas un savstarpējas sadarbības augļus.” Arhibīskaps atgādināja par mīlestību, kādu pret Japānu un tās tūkstoš gadiem ilgo kultūru savā sirdī ir nesis tēvs Džuzepe Pittau – universitātes “Sophia” rektors Tokijā, vēlāk Pontifikālās Gregora universitātes rektors Romā. 1984. gadā imperators Hirohito viņam piešķīra prestižo “Uzlecošās Saules ordeni”. Tāpat arhibīskaps Galagers apliecināja, ka liels japāņu tautai piemītošās nebeidzamās dzīves gudrības apbrīnotājs ir pāvests Francisks. Arī viņam kā svētā Ignācija garīgajam dēlam īpaši tuva ir Baznīca šai zemē un visā Āzijā.

Īpašā simpozija uzmanības lokā bija Baznīcas attīstība Japānā. Konkrēta zīme Svētā Krēsla apņēmībai šo attīstību pavadīt, bija nesen notikusī Tautu Evaņģelizācijas kongregācijas prefekta Fernando Filoni vizīte Japānā. Arhibīskaps Galagers apsolīja, ka tai pašā laikā Svētais Krēsls turpinās sadarboties ar Japānas autoritātēm, lai celtu autentisku miera kultūru arī mūsdienu smagajā un sarežģītajā starptautiskajā kontekstā.

I. Šteinerte/VR