Baltkrievija: iesvētīts jauns apustuliskās nunciatūras sēdeklis

Svētā Franciska svētkos, 4. oktobrī, iesvētīts jauns apustuliskās nunciatūras sēdeklis Minskā. Šogad aprit arī 25 gadi, kopš nodibinātas diplomātiskās attiecības starp Svēto Krēslu un Baltkrieviju. Uz nunciatūras konsakrācijas svinībām bija ieradies pāvesta sūtnis, Vatikāna valsts sekretariāta Vispārējo lietu nodaļas substitūts, bīskaps Andželo Beču. Uzrunājot klātesošos valdības pārstāvjus, bīskapus, to skaitā arī Baltkrievijas Pareizticīgo Baznīcas metropolītu Pāvelu, priesterus, ticīgos, citu konfesiju un reliģiju pārstāvjus, kā arī apustulisko nunciju Baltkrievijā Gaboru Pinteru, bīskaps Beču teica, ka Svētā Krēsla diplomātiskie sūtņi nejūtas svešinieki kādas tautas vidū. Tas nav tikai tāpēc, ka daudzās zemēs, tai skaitā arī Baltkrievijā, pastāv ievērojama vietējo katoļu kopiena, bet vēl jo vairāk tāpēc, ka jebkura tauta ir vienlīdz Dieva izredzēta. Tieši tāpēc apustuliskie nunciji katru tautu izjūt kā “savējo”.

Jaunās nunciatūras ēkā, kas atradīsies vitālā Minskas pilsētas kvartālā un kas ir būvēta saskaņā ar vietējās arhitektūras tradīcijām, bīskaps Beču atsauca atmiņā vēl nesenā pagātnē notikušās dažādu konfesiju kristiešu vajāšanas. Viņš atzīmēja, ka kopā ar pareizticīgo brāļiem un māsām, kā arī citu reliģiju ticīgajiem, katoļi ir cietuši Dieva vārda dēļ. Šodien šī paša Dieva vārdā Baznīca jūtas aicināta sniegt savu ieguldījumu vienotības labā nākotnē, veidot brālīguma un miera tiltus.

Vatikāna pārstāvis teica, ka jauniesvētītais apustuliskās nunciatūras nams ir uzcelts, lai dāvātu plašu telpu tikšanās kultūrai, lai būtu par dialoga zīmi un instrumentu. Bez tikšanās kultūras diplomātijai nav nekādas vērtības. Diplomātija izjūt sakāvi, ja vienas puses intereses aizšķērso atvērtību starp tautām un starp valstīm, kad tiek nostiprinātas, nevis mazinātas barjeras, kas rada izolāciju un marģinalizāciju. Tieši pretēji, diplomātijas uzdevums ir meklēt sapratni, dialogu un risinājumus konkrētu cilvēku labā, vēršot tālu skatu uz tautu nākotni.

Pāvesta sūtnis novēlēja, lai Baltkrievija, kas ir ievērojama Eiropas dvēseles daļa, kontinenta izaugsmē varētu sniegt aizvien lielāku ieguldījumu ar saviem apslēptajiem dārgumiem, tādiem kā ģimenes nozīme, pieticīgs un strādīgs dzīvesveids, ikdienas drosme, ko apliecina daudzas mātes un vecmāmiņas, spēja mierīgi atrisināt spriedzes situācijas, pazemība un citiem.

Bīskaps Beču neaizmirsa atgādināt, ka Baltkrievija savā miesā nes arī daudzas brūces, ko cirtis karš. Tai skaitā ir arī ebreju tautas slaktiņi. Īpašā veidā vēršoties pie Baltkrievijas valdības pārstāvjiem, bīskaps teica, ka Svētā Krēsla pārstāvniecība šeit nav pašmērķis, bet gan apliecinājums, ka tas uzņemas garantēt šīs tautas un katras personas cieņu, brīvību un tiesības. Šai sakarā viesis no Vatikāna domās pievērsās arī Ukrainai, notikumiem, kas plosa šo zemi. Viņš apliecināja, ka Svētais Krēsls nenovērsīsies no sava pienākuma panākt, lai Ukrainā iestātos stabils un ilgstošs miers.

I. Šteinerte/VR