Īstu mierinājumu nopirkt nevar

Pirmdienas, 25. septembra, rīta Svētās Mises homīlijā pāvests mūs aicināja prast saskatīt atšķirību starp mierinājumu, ko mums dāvā Dievs, un “mierinājumu”, ko mums cenšas piedāvāt pasaule un dažādi tās viltnieki. Mierinājumu nevar nopirkt par naudu – viņš uzsvēra. Tas nav izklaides rezultāts, lai cik šī izklaide būtu veselīga un mums vajadzīga. Kas tad ir īsts mierinājums? Komentējot šai dienai veltīto Pirmo lasījumu, kurā tiek stāstīts par Izraēļa tautas atbrīvošanu no trimdas, Francisks atgādināja, ka Kungs apmeklēja savu tautu un atveda to atpakaļ uz Jeruzalemi. Vārdam “apmeklēšana” pestīšanas vēsturē ir liela nozīme, jo katra atbrīvošana, katra ar glābšanu saistītā Dieva rīcība ir apmeklēšana.

Kad Kungs mūs apmeklē, Viņš mums dāvā prieku, tas ir, Viņš sniedz mums mierinājumu – skaidroja Svētais tēvs. Izraēļa tauta sēja ar asarām, bet tagad pļauj ar prieku. Kungs dāvā tai mierinājumu. Viņš arī mums dāvā savu garīgo mierinājumu. Tātad, mierinājuma saņemšana nebija tikai sena vēsturiska notikuma jautājums. Mierinājums ir sava veida stāvoklis katra kristieša garīgajā dzīvē. To mums atklāj visa Bībele.

Turpinot homīliju, pāvests mūs mudināja prast gaidīt, kad Dievs apmeklēs katru no mums. Mūsu dzīvē ir kāpumi un kritumi, taču mums jādzīvo ar drošību, ka Kungs ļaus sajust savu klātbūtni. Viņš sniegs garīgo mierinājumu, piepildot mūs ar prieku. Gaidīt nozīmē dzīvot ar cerību. Lai cik tā būtu maza, nereti tā var būt tik stipra un degoša kā zem pelniem apslēptas gruzdošas ogles. Tā kristieša dzīve paiet, viņam nemitīgi tiecoties uz Dievu, ilgojoties pēc Kunga mierinājuma. Francisks atgādināja, ka, ja mēs netiecamies uz Dievu, neilgojamies tikties ar savu Kungu, mēs dzīvojam “ierāvušies sevī”, zaudējam orientierus un nezinām, ko darīt. Kā atpazīt mierinājumu, kura avots ir Dievs?

Mierinājums, ko sniedz Kungs, aizskar mūs no iekšienes, tas aizskar mūsu sirdi, iekustina mūs un palīdz mums pieaugt mīlestībā, ticībā un cerībā, kā arī kļūst par pamudinājumu tam, lai mēs apraudātu savus grēkus. Pārdomājot Jēzus ciešanas, mēs raudam kopā ar Jēzu. Šī mierinājuma panākums ir tāds, ka mūsu dvēsele tiek pacelta augšup un pievēršas Debesu lietām, Dieva lietām, un mūsu sirdī iemājo Kunga miers. Īstā mierinājuma avots nav izklaides, lai cik tās būtu labas un mums vajadzīgas. Īstā mierinājuma avots ir paša Kunga klātbūtne. Mēs to piedzīvojam un varam apliecināt: lūk, tiešām, tas ir Kungs”.

Uzrunājot Vatikāna viesu namā sapulcējušos ticīgos, Francisks aicināja neaizmirst pateikties Kungam par to, ka Viņš mūs apmeklē, ka palīdz mums vienmēr iet uz priekšu, dzīvot ar cerību un nest savu krustu. Noslēgumā Svētais tēvs mudināja, lai mēs glabājam saņemto mierinājumu. Kas tad paliek, kad mierinājuma brīži ir garām? – viņš jautāja. Tad paliek miers, kas ir mierinājuma augstākais līmenis.

J. Evertovskis / VR