Francisks saka "nē" garīgajam "mazohismam"

Pēc vasaras pārtraukuma pāvests atsāka publiski celebrēt Svētās Mises Vatikāna viesu nama kapelā. Ceturtdienas, 14. septembra, homīlijā viņš aicināja ticīgos sargāties savā garīgajā dzīvē no diviem kārdinājumiem. Pirmā galējība – iedomāties Kristu bez krusta, uzskatot Viņu tikai par “garīgo skolotāju”, un otrā galējība – raudzīties uz krustu bez Kristus, kas nozīmē atmest cerību, ieslīgstot sava veida garīgajā “mazohismā”.

Svinot Svētā krusta pagodināšanas svētkus, Francisks savās pārdomās pievērsās mīlestības noslēpumam, ko veido krusts. Liturģijas tekstos tas tiek minēts kā cēls koks. Svētais tēvs atzina, ka krustu ne vienmēr ir viegli izprast. Šo “mīlestības noslēpumu” varam atklāt tikai caur kontemplāciju. Kad Jēzus to skaidro Nikodēmam, Viņš lieto divus darbības vārdus: “uzkāpt” un “nokāpt”. Jēzus “nokāpa” no Debesīm, lai palīdzētu mums visiem “uzkāpt” Debesīs. Tas ir krusta noslēpums – uzsvēra Francisks. Svētais Pāvils apgalvo, ka Jēzus pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz pat nāvei pie krusta.

Tā ir Jēzus nokāpšana – skaidroja pāvests. Jēzus nokāpj līdz pašai apakšai, sevi pazemo, mīlestības dēļ sevi iztukšo, un tāpēc Dievs Viņu paaugstina. Mēs izpratīsim pestīšanu, kuras avots ir jau minētais mīlestības noslēpums, tikai tad, ja izpratīsim šo nokāpšanu.

Svētais tēvs atzina, ka tas nav viegli, jo vienmēr pastāv divu veidu kārdinājumi. Ne velti apustulis Pāvils jau Galatiešiem veltīja asus vārdus, jo tie padevās kārdinājumam un gribēja nevis iedziļināties mīlestības noslēpumā un to izdzīvot, bet izskaidrot. Kā čūska apmānīja Ievu un tuksnesī sakoda Izraēļa tautu, tā mēs ļaujamies ilūzijai pieņemt Kristu bez krusta vai krustu bez Kristus.

Kristus bez krusta ir nekas vairāk kā skolotājs. To, varbūt neapzinoties, meklēja Nikodēms. Tas ir viens no kārdinājumiem. Jā, Jēzus ir labs skolotājs, bet… bez krusta. Otrais kārdinājums: krusts bez Kristus, bailes palikt grēka nospiestiem, bez cerības. Tas ir sava veida garīgais “mazohisms” – norādīja pāvests. Tikai krusts, bez cerības, bez Kristus.

Pāvests atzina, ka krusts bez Kristus būtu “traģēdijas noslēpums”, un uzsvēra, ka krusts taču ir mīlestības noslēpums. Tas ir kaut kas cēls. Svētais tēvs aicināja mūs mazliet apklust un uzdot sev jautājumu: Vai krustā sistais Kristus man ir mīlestības noslēpums? Vai es nesekoju Jēzum bez krusta, kurš, būdams garīgais skolotājs, sniedz mierinājumu un labus padomus? Vai es nenesu krustu bez Jēzus, tādējādi vienmēr žēlojoties? Vai protu izdzīvot šo Kristus krusta noslēpumu? Francisks novēlēja, lai Kungs dāvā mums savu žēlastību, ja ne saprast, tad vismaz “ieiet” šajā mīlestības noslēpumā, jo tad arī kaut ko sapratīsim ar sirdi, ar prātu un ar visu savu būtni.

J. Evertovskis / VR