2017-09-04 16:46:00

Dažādu reliģiju pārstāvji no Korejas veic svētceļojumu pa Romu


“Jūs esat mērojuši tālu ceļu, lai ierastos Romā. Pateicos par jūsu klātbūtni,” teica pāvests korejiešu starpreliģiskā svētceļojuma dalībniekiem. “Dzīve ir ceļojums, ilgs ceļojums, taču to nevaram iet vieni. Mums ir jāiet kopā ar brāļiem un māsām Dieva klātbūtnē,” Francisks bija uzsvēris, apmeklējot Korejas galvaspilsētu Seulu 2014. gada augustā. Šoreiz Svētais tēvs atzīmēja, ka atrodas kopā ar korejiešiem, lai spertu nākamo soli šai kopīgajā gājumā.

Vatikāna II koncils ir aizsācis dialoga ceļu. Baznīca šai 50 gadu laikā ir nemitīgi iedrošinājusi veikt dialogu ar citu reliģiju ticīgajiem. “Tā kā starpreliģiju dialogs sastāv no kontaktiem, saskarsmes un sadarbības, tad tas ir dārgs un patīkams Dievam. Tas ir izaicinājums, kas vērsts uz kopējo labumu un mieru,” uzrunājot korejiešu svētceļniekus, teica Francisks. Viņš paskaidroja, ka šis dialogs būs auglīgs, ja tas vienmēr būs atvērts un to raksturos respekts pret otru. Atvērtība nozīmē sirds siltumu, patiesumu, godīgumu. Respekts, savukārt, ir starpreliģiju dialoga nepieciešamais nosacījums un mērķis. Tas attiecas uz cieņu pret dzīvību, fizisko integritāti un fundamentālajām brīvībām, tādām, kā sirdsapziņas, reliģijas, domas un izteiksmes brīvība. “Tie ir miera celtniecības pamati, miera, kura labā esam aicināti lūgties un darboties,” teica pāvests.

Francisks atgādināja, ka uz ticīgajiem raugās pasaule. Tā prasa strādāt kopā ar visiem labas gribas vīriešiem un sievietēm. Pasaule gaida atbildes un kopējo ieguldījumu dažādās jomās, tādās kā cilvēka personas sakrālā cieņa, bads un nabadzība, kas joprojām nomoka daudzas tautas, atteikšanās no vardarbības, jo īpaši no tās, kas profanē Dieva vārdu un laupa sakralitāti reliģijai, korupcija, kas vairo netaisnību, morālo pagrimumu un ģimenes krīzi, ekonomikas lejupslīdi, un kas atņem cerību.

Pāvests atzīmēja, ka dažādu reliģiju ticīgajiem priekšā ir vēl tāls ceļš, kas ir jāiet ar pazemību un neatlaidību, ne tikai ar vārdiem, bet arī ar piedurkņu uzrotīšanu, lai sētu cerību nākotnei, kurā cilvēce kļūst cilvēciskāka un kurā tiek uzklausīti tie, kas atsakās no kara un prasa lielāku harmoniju starp indivīdiem un kopienām, starp tautām un valstīm. Tāpēc reliģiskie līderi ir aicināti iesākt, attīstīt un pavadīt procesus, kas ir veltīti tautu labklājības un izlīguma labā. “Mēs esam aicināti būt par miera vēstnešiem, kas sludina un iedzīvina dzīvesveidu bez vardarbības, dzīvesveidu, kur valda miers, un kur tiek izmantoti vārdi, kas atšķiras no  “briesmu stāstiem” un žesti, kas ir pretēji naida retorikai,” sacīja pāvests korejiešu svētceļniekiem, kas pārstāv dažādas reliģijas.

Uzrunas noslēgumā Svētais tēvs atcerējās savu vizīti “skaistajā Korejas zemē”, par ko pateicās Dievam un “mīļotajai korejiešu tautai”. Viņš apliecināja, ka nemitīgi lūdzas, lai Dievs dāvā visiem korejiešiem miera un brālīgas izlīgšanas dāvanas. Lai draudzība un labās lietas, kas saņemtas citam no cita, piešķir spēku kopīgi, ar Dieva palīdzību iet tālāk.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.