2017-07-17 15:49:00

Novākt akmeņus un izraut ērkšķus, kas nomāc Dieva Vārdu!


Svētdienas, 16. jūlija, pusdienlaikā Svētā Pētera laukumā bija ieradušies vairāki simti svētceļnieku no daudzām valstīm. Apcerē pirms mariāniskās lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests skaidroja parastā liturģiskā laika piecpadsmitajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par sējēju. Svētais Matejs raksta: “Lūk, sējējs izgāja sēt. Viņam sējot, daža sēkla nokrita ceļmalā, un atlidojuši putni to apēda. Citas nokrita klinšainā vietā, kur nebija daudz zemes, un tūlīt uzdīga, jo tām nebija dziļas augsnes. Kad uzlēca saule, tās novīta un nokalta, jo tām nebija sakņu. Bet citas krita strap ērkšķiem, un ērkšķi izauga un tās nomāca. Bet vēl citas krita labā zemē un nesa augļus – citas simtkārtīgus, citas sešdesmitkārtīgus, citas trīsdesmitkārtīgus”.

Sējējs ir Kristus, kas pacietīgi un dāsni sēj sēklu, kas nes bagatīgus augļus. Pāvests uzsvēra, ka šī līdzība attiecas arī uz mums, jo tajā tiek runāts vairāk par augsni kādā iekrīt sēkla, nevis par pašu sējēju. Jēzus aicina mūs veikt tā saukto “sirds magnētisko rezonansi”, lai redzētu kādā augsnē iekrīt Vārda sēkla. Mūsu sirds, līdzīgi kā zeme, var būt laba, un tad Vārds nes augļus. Bet tā var būt arī cieta un sakaltusi, kur dzirdētais Vārds nespēj iesakņoties.

Francisks skaidroja, ka starp auglīgu zemi un cieto ceļu ir arī dažādas citas vietas. Piemēram, klinšaina, akmeņaina vieta, kur nav daudz zemes, un tur nokritusī sēkla nespēj iesakņoties. Šāda sirds ir virspusēja, sekla, nomākta un nav gatava doties ceļā. Tai pietrūkst garīgā dziļuma un prieka, tā ir slinka, un tās mīlestība ir kā gaisīgi dūmi. Šāda sirds pieņem Kungu tikai tad, kad uzskata par vajadzīgu, tāpēc nenes bagātīgus augļus.

Turpinot uzrunu, pāvests atgādināja, ka mūsos ir atrodama arī ērkšķaina zeme. Ērkšķi jeb “pasaules rūpes un bagātības viltība” nomāc Vārdu, un tas paliek bez augļiem. Ērkšķi ir netikumi, kas mūsos nomāc Dieva klātbūtni. Ērkšķi ir arī dzīve tikai priekš sevis, dzīšanās pēc varas un materiālajiem labumiem. Ja kultivējam ērkšķus, tas nozīmē, ka neļaujam Dievam iesakņoties mūsos.

Francisks atzina, ka katrā no mums ir mazāki vai lielāki ērkšķi, kas nepatīk Dievam. Tie arī aptraipa un vājina mūsu sirdis. Tāpēc tos ir jāizrauj ar visām saknēm. Ja tas netiks darīts, mūsu sirdīs iesētais Dieva Vārds nenesīs augļus, – sacīja pāvests. Viņš aicināja ticīgos ieskatīties sirdī, lai redzētu un novērtētu augsnes kvalitāti kādā iekrīt Dieva Vārds.

“Jēzus aicina mūs ielūkoties savā iekšienē, lai pateiktos par labo zemi, kā arī apstrādātu to augsni, kas vēl nav laba. Uzdosim sev jautājumu, vai mūsu sirdis ir atvērtas un gatavas ticībā pieņemt Dieva Vārda sēklu? Vai mūs nenospiež daudzie un lielie slinkuma akmeņi? Centīsiemies ieraudzīt un nosaukt vārdā katru no ērkšķiem. Drosmīgi izvērtēsim savas sirds augsni, lai lūgšanā un grēksūdzē atdotu Kungam visus mūsu akmeņus un visus mūsu ērkšķus. Tad Jēzus, Labais sējējs, paveiks līdz galam iesākto darbu – šķīstīs mūsu sirdis, novācot akmeņus un izraujot ērkšķus, kas nomāc Viņa Vārdu,” – sacīja Svētais tēvs.

Pēc lūgšanas “Kunga eņģelis” pāvests apsveica Svētā Pētera laukumā sapulcējušos svētceļniekus. Viņu vidū bija arī ticīgo grupa no Venecuēlas. Francisks apliecināja, ka nemītīgi lūdzas par šo valsti. Viņš apsveica arī Svētā Jāzepa franciskāņu māsas, kuras šogad svin savas institūcijas dibināšanas 150. gadadienu. Tikšanās noslēgumā, kā ierasti, pāvests aicināja ticīgos lūgties par viņu, un novēlēja visiem jauku svētdienu un garšīgas pusdienas. 

S. Krivteža / VR








All the contents on this site are copyrighted ©.