Turcija: Umbrijas bīskapi viesojas Konstantinopoles patriarhātā

7. jūlijā, dienā, kad kristīgā pasaule atcerējās 45. gadskārtu, kopš ekumeniskā patriarha Atenagora nāves, Stambulu apmeklēja un ar viņa pēcteci Bartolomeju tikās Umbrijas katoļu bīskapu delegācija. Svētceļojumu vadīja Perudžas-Pjeves arhibīskaps, kardināls Gvaltjero Bassetti. Stambulā, bijušajā Konstantinopolē, bīskapi piedalījās bizantiešu rita liturģijā. Tās beigās patriarhs Bartolomejs vērsās pie viņiem ar uzrunu, kurā atcerējās arī savu neseno vizīti Asīzē un Perudžā. Viņš apliecināja garīgo tuvību zemestrīcē cietušo novadu iedzīvotājiem.

“Arī tad, ja mums piederētu visas pasaules ekonomiskās iespējas, bet mēs aizmirstu lūgties, tad mēs nebūtu nekas cits kā miesa bez dvēseles,” teica patriarhs Bartolomejs. Divu izcilo Umbrijas svēto Benedikta no Norčas un Franciska no Asīzes vārdā, viņš apliecināja, ka šī novada un Konstantinopoles ekumeniskā patriarhāta kristieši vēlas nest miera un labuma vēsti pasaulei.

Patriarhs Bartolomejs runāja arī par smagajām mūsdienu pasaules problēmam un izaicinājumiem, tādiem, ka migrācija un bēgļu uzņemšana. Viņš teica, ka kristieši nedrīkst klusēt pasaules netaisnību un šo gadu epohālo notikumu, tādu, kā veselu tautu migrācija, priekšā. Šīs tautas bēg no egoistiskas ekonomikas, kas tik daudziem cilvēkiem atņem elementāros izdzīvošanas līdzekļus un cieņu būt Dieva attēliem. Patriarhs aicināja izrādīt pretimnākšanu migrantiem, tai pašā laikā atgādinot, ka daudzas tautas ir atstātas vienas, atbildot uz nemitīgajiem sieviešu, vīriešu, bērnu un sirmgalvju pieplūdumiem. Bieži vien tautām, kas uzņem bēgļus un migrantus, nav pietiekamu resursu un ilgtermiņa risinājumu, lai uzņemtu visus, kas pie tām ierodas.

Īpašu uzmanību patriarhs Bartolomejs veltīja kristiešiem Tuvajos Austrumos, kas bēg no kara, rasu un reliģiskās diskriminācijas, un ir spiesti atstāt kristietības šūpuli un pirmo gadsimtu Baznīcu. "Šiem kristiešiem bieži vien ir jāizjūt atstumšana no savu brāļu un māsu, kas dzīvo citās, par kristīgām sauktajās zemēs," atzīmēja patriarhs Bartolomejs.

Umbrijas bīskapu delegācija Turcijā apmeklēja patriarha Atenagora un vairāku Konstantinopoles pareizticīgo Baznīcas arhibīskapu atdusas vietu Balikli klosterī. Viesi no Itālijas iegriezās arī Svētā Jura katedrālē Fanarā, kur atrodas Konstantinopoles patriarhāta sēdeklis, un tikās ar vietējo katoļu kopienu Svētā Antonija baznīcā Stambulā. Šo dievnamu pilsētas centrā aprūpē Mazie Konventuālie franciskāņu brāļi. Ik dienas viņi šeit svin divas Svētās Mises – turku un itāļu valodā. Svētku dienās tiek svinēti dievkalpojumi arī angļu, poļu un filipīniešu, kā arī nigēriešu un citu Āfrikas tautu valodās.

Svētā Antonija draudze ir visnozīmīgā Stambulas apustuliskajā vikariātā, kurā pavisam ir 15 tūkstoši katoļu. Tiem ir jāpieskaita arī armēņu, sīriešu un kaldiešu katoļu ritu piederīgie. Svētā Antonija baznīca ir arī vispazīstamākā visā Turcijā. 1906. gadā to uzcēla Mazie Konventuālie brāļi. Dievnamu apmeklē ne tikai katoļi, bet tajā iegriežas arī ebreji un musulmaņi, kas vēlas tikt uzklausīti, aicina par sevi palūgties un prasa svētību. “Attiecības ir labas un pastāv nemitīgs un mierīgs dialogs ar visiem – gan ticīgajiem, gan neticīgajiem,” Itālijas bīskapu delegācijai pastāstīja tēvs Antonio Baulai. “Mums ir daudzi nabadzīgie, kam palīdzēt. Viņiem vācam maizi, citus pārtikas produktus un apģērbu, kas baznīcā tiek izplatīti ikreiz apmēram 50 cilvēkiem,” franciskāņu un vietējās ticīgo kopienas veikumu aprakstīja ordeņa brālis.

I. Šteinerte/VR