2017-06-30 15:29:00

Lai sadarbība veicina humānākas pasaules celtniecību


Sakarā ar Itālijas un Latīņamerikas sadraudzības organizācijas 50. gadskārtu 30. jūnijā pāvests pieņēma audiencē tās locekļus. Organizācijas mērķi ir veicināt attīstību un noteikt savstarpējas palīdzības iespējas starp dalībvalstīm. Pāvests uzrunā pieskārās trim punktiem. Vispirms – pie iespēju noteikšanas. Viņš atzīmēja, ka Latīņamerikas zemes ir bagātas ar savu vēsturi, kultūru, dabas resursiem. Bez tam, liela bagātība ir labsirdīgi un solidāri cilvēki. Tas ir pierādījies arī neseno dabas katastrofu laikā, kad tautas palīdzēja cita citai, rādot piemēru arī visai starptautiskajai kopienai. Neraugoties uz šiem kontinenta labumiem, pašreizējā ekonomiskā un sociālā krīze ir skārusi iedzīvotājus un palielinājusi nabadzību, bezdarbu, sociālo nevienlīdzību, kā arī dabas resursu ekspluatāciju. Šīs situācijas priekšā pāvests norādīja uz analīzes nepieciešamību, kas ievēro konkrētu cilvēku un tautu realitāti.

Otrkārt, pāvests aicināja koordinēt pūliņus, lai sniegtu atbildes uz šo zemju cilvēku vajadzībām. “Koordinēt nenozīmē likt darīt citiem,” teica pāvests, atzīmējot, ka tas prasa daudz laika un daudz darba ieguldījuma. Pie tam, šis darbs nav redzams, tāpēc bieži vien tiek pārāk maz novērtēts, tomēr, tai pašā laikā ir ļoti nepieciešams. Pāvests norādīja, ka globalizētas un aizvien sarežģītākas pasaules priekšā, Latīņamerikai ir jāapvieno pūliņi, lai stātos pretim emigrācijas problēmai. Svētais tēvs teica, ka daudzus emigrācijas cēloņus varētu savlaicīgi novērst, tomēr to darīt nekad nav par vēlu. Francisks atzīmēja, ka emigrācija ir pastāvējusi vienmēr, taču pēdējos gados ir palielinājusies tik lielā mērā, kā vēl nekad agrāk. Cilvēki dodas meklēt “jaunas oāzes”, lai rastu lielāku stabilitāti un cilvēka cienīgu darbu. Taču, šais meklējumos daudzi pieredz cilvēktiesību pārkāpumus. Daudzi bērni un jaunieši kļūst par izmantošanas upuriem, vai krīt kriminālgrupējumu un noziedzības tīklos. “Emigrācija ir šķelšanās drāma,” teica pāvests. Tā šķeļ ģimenes un pat valstis. Svētais tēvs norādīja uz vienotas sadarbības politiku, lai stātos pretim šim fenomenam. Francisks piebilda, ka runa nav par vainīgo meklēšanu, bet gan par visu cilvēku un tautu vienotu un koordinētu darbu.

Visbeidzot, kā trešo punktu, pāvests izcēla dialoga kultūras veicināšanu. Viņš teica, ka dažas valstis pārdzīvo smagus brīžus politiskā, sociālā un ekonomiskā ziņā. Pilsoņi, kam ir mazāk resursu, ir pirmie, kas sajūt dažādos sociālajos līmeņos pastāvošo korupciju, kā arī netaisnīgu labumu sadali. Francisks atzīmēja, ka daudzas valstis cīnās par to, lai veidotu taisnīgāku sabiedrību un veicinātu likuma spēku. Kā ļoti būtisku viņš izcēla politiskā dialoga veicināšanu gan starp dažādiem organizācijas locekļiem, gan starp citu kontinentu, jo īpaši Eiropas zemēm. Pie tam, pāvests aicināja veikt tādu dialogu, kur tiek uzklausīti un pieņemti priekšlikumi un kur visus vieno kopīgas ilgas. “Tā ir savstarpēja uzticības apmaiņa, kur vieni zina, ka otrā pusē dzīvo brāļi, kuri gatavi pasniegt palīdzīgu roku,” teica Francisks. Viņš novēlēja, lai sadarbība starp visiem var veicināt aizvien humānākas un taisnīgākas pasaules celtniecību.

I. Šteinerte/VR








All the contents on this site are copyrighted ©.